12.08.2023
100 dienas no 19. augusta līdz 26. novembrim, ko pieņemts atzīmēt kā Latvijas Basketbola savienības dzimšanas (dibināšanas) dienu izstaigāsim, katrā pāršķirot vienu Latvijas basketbola notikumu un piedzīvojumu hronikas lappusi. No tālā 1923. gada līdz visnesenākai pagātnei. Ilustrācijām izmantotas Latvijas Sporta muzeja krājumos esošas fotogrāfijas, kas publicētas, basketbolam veltītos izdevumos.
1959. gads
POLITIKA NOZOG TITULUS. Janvārī pasaules čempionātā Čīlē Padomju Savienības izlase uzvarēja septiņās spēlēs un faktiski nodrošināja 1. vietu, taču tika diskvalificēta par politiski motivēto atteikumu spēlēt ar Taivānas izlasi. Tā bez nopelnītajā pasaules čempiona titula palika arī trīs latvieši, kuri bija aizvadījuši savu veiksmīgāko turnīru lielvalsts komandas sastāvā. Maigonis Valdmanis bija rezultatīvākais PSRS izlases spēlētājs (vidēji spēlē 11,9 punkti), Jānis Krūmiņš dalīja otro vietu (9,4), Valdis Muižnieks bija ceturtais (9,3). Dažus mēnešus vēlāk visi trīs kļuva par Eiropas čempioniem.
TTT PIRMAIS TRIUMFS. PSRS čempionu medaļas togad dalīja Tautu spartakiādē, bet labākās klubu komandas Vissavienības turnīrā sacentās par tiesībām startēt Eiropas kausa izcīņā. Rīgas komanda pirmo reizi startēja ar nosaukumu TTT, un tā sākās veiksmes stāsts – 10 uzvaras 11 spēlēs un pārliecinošs panākums pārspēlē par pirmo vietu ar Gruzijas Politehniskā institūta komandu (66:39).
SĀKAS CĪŅAS PAR BALTIJAS KAUSIEM. Pēc enerģiskā jaunatnes basketbola organizētāja Tālivalža Pētersona iniciatīvas aprīlī tiek sarīkota pirmā Baltijas kausa izcīņa jauniešu komandām. Trijās vecuma grupās par laikraksta “Sports” dāvāto balvu cīnījās Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Ļeņingradas meitenes un puiši. Tradīcija tiek uzturēta joprojām.
ASK OTRAIS KAUSS. Rīgas ASK otro reizi uzvarēja Eiropas čempionvienību kausa izcīņā, pārspējot Ungārijas, Polijas un Bulgārijas čempionus (finālā ar Sofijas “Akademik” 79:58 un 69:67).
TRAUKSMES SIGNĀLS. TTT un ASK panākumu iespaidā no Latvijas izlasēm PSRS Tautu otrās spartakiādes turnīrā tika gaidīts vismaz 1956. gada panākumu atkārtojums (zelts un sudrabs), taču iznāca vilties. Vīriešu izlase zaudēja ne tikai Maskavas izlasē sapulcētajiem 10 PSRS izlases dalībniekiem, bet arī Gruzijas komandai un apmierinājās ar bronzu. Savukārt sieviešu izlase grupas turnīrā zaudēja iepriekš klubu turnīrā pārspētajām igaunietēm un gruzīnietēm, paliekot ārpus fināla (7. vieta). “Basketbola federācijas vadībai stingrāk jākontrolē komandu komplektēšana un sagatavošana, nepaļaujoties tikai uz izlašu vecāko treneru viedokli,” skanēja oficiālais secinājums.
1958. gads
ASK KARSTAIS JŪLIJS. Martā 22 valstu labākās komandas sāk cīņu par Francijas sporta laikraksta “l’Equipe” dāvāto kausu – aizsākas Eiropas valstu čempionvienību kausa izcīņa, kuras tradīcijas mūsdienās turpina Eirolīga. Padomju Savienības čempionvienība Rīgas ASK pirmajā kārtā divās spēlēs pārspēja Berlīnes Humbolta universitātes komandu (85:56 un 91:56), bet ceturtdaļfinālā divu spēļu summā pārspēja Polijas čempionus Varšavas “Legia” (93:56 un 61:63). Pusfinālā divcīņa ar Madrides “Real” nenotika, jo Spānijas diktators Franko aizliedza komandai doties uz Padomju Savienību. Finālspēles ar Eiropas vicečempiones Bulgārijas labāko komandu Sofijas “Akademik” notika vasaras vidū – laukumos zem klajas debess. 6. jūlijā “Daugavas” stadionā futbola laukuma vidū iekārtotajā basketbola arēnā 17 000 skatītāju klātbūtnē ASK uzvarēja ar 86:81, bet divas nedēļas vēlāk Sofijā – ar 83:71. Starp šīm spēlē, ASK veiksmīgi aizvadīja PSRS čempionāta izšķirošo spēļu posmu, trešo reizi pēc kārtas izcīnot lielvalsts čempionu titulu.
ZĪMOLU DZIMŠANA: TTT UN VEF. Padomju sporta sistēmā notiekošās pārmaiņas ietekmē arī Latviju – formāli saglabājot amatieru statusu, sports sāk profesionalizēties. Sporta biedrību iespējas centralizēti nodrošināt labāko sporta spēļu – arī basketbola – komandu darbību netiek līdzi augošajām vajadzībām, tāpēc komandas meklē mājvietu lielajos uzņēmumos. Rudenī tiek noslēgti divi “darījumi” ar ilgtermiņa efektu. Sieviešu basketbola komanda Rīgas “Daugava”, kas pavasarī pirmo reizi izcīnījusi bronzas medaļas PSRS čempionātā, savā paspārnē ņem Rīgas Tramvaju un trolejbusi trests. Savukārt Rīgas otro vīriešu meistarkomandu “Spartaks” – Valsts Elektrotehniskā fabrika. Jau rudenī basketbola pasaules iepazīst jaunas komandas – TTT un VEF.
ČEMPIONI ARĪ ZVIEDRIJĀ. Kopš četrdesmito gadu beigām ieceļotāji no Latvijas (arī Igaunijas) aktīvi popularizē basketbolu Zviedrijā. “ārzemnieki” spēlē tik labi, ka pirmajos Zviedrijas čempionātos imigrantiem netiek ļauts piedalīties. Aizliegums tiek noņemts 1958. gadā un Stokholmas Sporta kluba “Rīga” komanda to izmanto, izcīnot Zviedrijas čempionu titulu. Rudenī “Rīga” piesakās piedalīties 1959. gada Eiropas kausa izcīņā, un izlozē nonāk vienā “zarā” ar Rīgas ASK, tomēr tikšanās izpaliek – nevēloties nokļūt padomju iestāžu ietekmes zonā “Rīga” atsakās doties uz pirmās kārtas spēli PSRS kontrolētajā Ungārijā, un tika diskvalificēta. Viens no “Rīgas” līderiem – Juris Reneslācis – vairākus gadus trenēja Zviedrijas izlasi, bet Vidvuds Freivalds 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās aktīvi palīdzēja atjaunotās Latvijas Olimpiskās komitejas darbībā.
1957.gads
ASK ZELTS. Rīgas ASK otro reizi izcīna Padomju savienības čempionu titulu, bet komandas līderi Maigonis Valdmanis un Valdis Muižnieks PSRS izlases sastāvā kļūst par Eiropas čempioniem (Jāni Krūmiņu no ierindas pēdējā brīdī izsita savainojums).
JAUNATNE IZPLEŠAS. Organizētās nodarbībās sāk iesaistīt aizvien jaunākus bērnus un oficiālas jauniešu sacensības sāk rīkot trijās grupās: A (17-18 gadus veci), B (15-16) un C (13-14). Tas tiek darīts gan Izglītības ministrijas, gan sporta sistēmā (Sporta komitejas, no 1959. līdz 1968. gadam – Sporta organizāciju apvienības paspārnē).
SPRAUGAS DZELZS PRIEKŠKARĀ. Arī basketbolisti bauda padomju režīma politiskā atkušņa augļus – pirmo reizi kopš 1940. gada parādās iespējas doties uz sacensībām vismaz PSRS satelītu – “tautas demokrātijas” – valstīs un pašiem uzņemt ciemiņus no ārzemēm. ASK viesojas Irānā, kā arī Rīgā un Maskavā spēlē ar Polijas un Čehoslovākijas labākajām komandām, Rīgas izlases aizvada pa septiņiem mačiem Polijā.
1956. gads
TRIUMFS TAUTU SPARTAKIĀDĒ. Pēc olimpisko spēļu programmas parauga 1956. gada vasarā pirmo reizi tiek sarīkota PSRS tautu spartakiāde, kurā sacenšas visu 16 savienoto republiku, kā arī lielpilsētu Maskavas un Ļeņingradas delegācijas. Basketbolā triumfē Latvija. Vīriešu izlase ar apvienotiem ASK (9 spēlētāji) un “Spartaka” (3) spēkiem Aleksandra Gomeļska un Alfrēda Kraukļa vadībā uzvar visās deviņās spēlēs un kļūst par čempioni. Sieviešu komanda ar bilanci 7-2 trenera Oļģerta Altberga vadībā izcīna otro vietu.
SUDRABS MELBURNĀ UN RIO. Uz vietu PSRS izlasē pretendē daudzi Rīgas ASK komandas līderi, bet olimpiskajā komandā iekļūst un Melburnas spēlēs sudraba medaļas izcīna trīs – Maigonis Valdmanis, Jānis Krūmiņš un Valdis Muižnieks. Savukārt Dzidra Uztupe-Karamiševa PSRS sieviešu izlases sastāvā izcīna sudraba medaļu pasaules čempionātā Riodežaneiro, sudrabu pievienojot trešajam Eiropas čempiones zeltam.
LĪDERI ARĪ AUSTRĀLIJĀ. Melburnas olimpiskajās spēlēs latvieši startēja ne tikai PSRS izlases sastāvā. Ieceļotāji no Latvijas (arī Lietuvas un Igaunijas) piecdesmito gadu sākumā aktivizēja basketbola dzīvi Austrālijā. Kad austrālieši ar spēļu rīkotāju tiesībām, tika pie iespējas piedalīties Melburnas olimpiskajā turnīrā, komandā spēlēja arī trīs Latvijā dzimuši basketbolisti: Juris Dancis, Inga Freidenfelds un Gunārs Bumbērs. Turklāt visi guva vairāk punktu, nekā PSRS izlasē spēlējušie tautieši (attiecīgi 112, 107 un 80 pret 55, 52 un 9). Tiesa, Austrālijas izlase 7 spēlēs izcīnīja tikai 2 uzvaras un ierindojās 12. vietā.
1955. gads
RĪGAS ASK PIRMAIS ZELTS. Padomju Savienības čempionātā 10 komandu turnīrā Rīgas ASK komanda deviņās spēlēs izcīna 8 uzvaras, tai skaitā izšķirošajos mačos pieveicot favorītus Aizsardzības ministrijas Centrālā sporta kluba komandu no Maskavas (68:41) un iepriekšējā gada čempionus Tbilisi “Dinamo” (56:47). Par čempioniem kļūst Maigonis Valdmanis, Jānis Krūmiņš, Valdis Muižnieks, Gunārs Siliņš, Oļģerts Hehts, Leons Jankovskis, Tālivaldis Gavars, Aivars Ļeončiks, Alvils Gulbis, Andis Vitenbergs, Teobalds Kalherts un Valdis Skalders, kā arī treneris Aleksandrs Gomeļskis.
LATVIJĀ CITI ČEMPIONI. Rīgas ASK – labākā komanda Padomju Savienībā, bet ne Latvijā: tik paradoksāls secinājums rodas pēc Latvijas čempionāta, kurā uzvar Alfrēda Kraukļa vadītā komanda “Rīgas ekspresis”. PSRS arēnā krauklieši ar nosaukumu Rīgas “Spartaks” uzvar B klases turnīrā, izcīnot Latvijai otro vietu elites grupā.
1954. gads
KOREJAS TAUTAS SŪTŅI. Pirmo reizi kopš 2. Pasaules kara beigām Latvijas basketbolisti spēlēt ar ārzemju – ārpus Padomju Savienības – komandām: aprīlī Rīgā viesojas Ziemeļkorejas basketbolisti. Vīriešu spēlē Latvijas izlase ir pārāka ar 71:54, sieviešu sacensībā – ar 63:50.
DAUDZSOLOŠAS DEBIJAS. Rīgas ASK sastāvā PSRS čempionātā pirmo reizi piedalās 218 cm garais Jānis Krūmiņš, un komandu vada 26 gadus vecais Aleksandrs Gomeļskis, kurš uz Rīgu atsūtīts turpināt karadienestu. Abiem drīz būs izšķiroša nozīme Latvijas vīriešu basketbola spožāko panākumu desmitgadē.
EIROPAS ČEMPIONE. Dzidra Uztupe PSRS izlases sastāvā otro reizi kļūst par Eiropas čempioni.
1953. gads
BASKETBOLS KULTŪRAS TEMPLĪ UN BAZNĪCĀ. Martā Rīgā notika Vissavienības turnīrs, kurā piedalījās 15 sieviešu un 16 vīriešu komandas no gandrīz visām Padomju Savienībā iekļautajām “republikām”. Piemērotu sporta zāļu Rīgā nebija, tāpēc basketbols tika spēlēts gan kultūras namā “Ziemeļblāzma”, gan baptistu baznīcā Lāčplēša ielā, kas padomju laikā tika izmantota kā Universitātes sporta bāze.
NOPELNIEM BAGĀTAIS SILIŅŠ. Joprojām Maskavas KGS komandā spēlējošais Gunārs Siliņš PSRS izlases sastāvā piedalījās Eiropas čempionātā Maskavā. Kopā ar komandu tika izcīnīta 1. vieta, labāko sniegumu parādot pēdējā mačā ar Dienvidslāvijas komandu, kurā latvietis guva 24 no komandas 57 punktiem. PSRS līderis Ņikita Hruščovs, priecājoties par principiālo uzvaru, pateicis, ka Siliņš spēlējot kā “nopelniem bagātais”. Sporta darbiniekiem neatlika izvēles iespējas – Siliņam tika piešķirts šis goda nosaukums, kaut līdz tam viņš nebija pat PSRS sporta meistars.
ELITĒ ARĪ TIESNESIS. Eiropas čempionātā sešas spēles vadīja jaunais FIBA kategorijas tiesnesis Viesturs Baldzēns. Tas bija sākums ilgai un sekmīgai starptautiskai karjerai – līdz 1975. gadam tiesneša, bet pēc tam FIBA komisāra statusā.
1952. gads
IZCĪNĪTS PSRS KAUSS. Rīgas “Dinamo” komanda 1939. gada Eiropas vicečempiona Jura Silarāja vadībā uzvar PSRS kausa izcīņā, finālā ar 53:44 pārspējot čempionus – Maskavas Kara gaisa spēku (KGS) komandu. “Dinamo” līderi ir Jānis Ostrouhs, kā arī nākamie ASK spēlētāji Aivars Ļeončiks un Leopolds Jankovskis, KGS komanda darbojas Staļina dēla Vasilija aprūpē un sastāvā ir arī Latvijas basketbola audzēknis Gunārs Siliņš.
OLIMPIETIS. Pēc 16 gadu pārtraukuma vismaz daži labākie Latvijas sportisti var piedalīties olimpiskajās spēlēs, tiesa, tikai zem sarkanā PSRS karoga. Par XV Helsinku spēļu dalībniekiem kļūst četri latvieši, tai skaitā 19 gadus vecais basketbolists Maigonis Valdmanis (attēlā). PSRS izlase izcīna sudraba medaļas, tiesa, Valdmanis piedalās tikai divās spēlēs.
EIROPAS ČEMPIONE. 1952. gadā Eiropas sieviešu čempionāts notiek Maskavā, tāpēc šoreiz nav šķēršļu Dzidras Uztupes līdzdalībai PSRS izlasē. Lielvalsts komanda uzvar visās spēlēs un latviete tiek pie pirmā no saviem četriem Eiropas čempiones tituliem.
1951. gads
PIRMAIS ZELTS. Rīgas izlase trenera Augusta Raubena vadībā izcīna pirmo vietu prestižajā PSRS astoņu komandu turnīrā. Komandas sastāvā spēlē nākamais Rīgas ASK kapteinis Maigonis Valdmanis, kā arī nākamie Rīgas “Spartaka”/VEF līderi Raimonds Karnītis, Jānis Ostrouhs, Edvīns Liepkalns, Gvido Kalherts.
PIRMĀ BEZDELĪGA. Jānis Ostrouhs (attēlā) PSRS studentu izlases sastāvā Berlīnē kļuva par Vispasaules studentu spēļu čempionu. Sieviešu komandā sacensībām gatavojās arī Dzidra Uztupe, taču viņu no sastāva svītroja nevis treneri, bet gan Drošības komitejas pārstāvji – Dzidras tēvs bija ārzemēs, tāpēc basketbolistei izbraukšana tika liegta. Starp citu Ostrouhs kļuva par pirmo Latvijas basketbolistu, kam tika piešķirtsPSRS sporta meistara nosaukums – piecdesmito gadu sākumā šāds gods tika izrādīts īpašos gadījumos.
ZELTS ARĪ JAUNIEŠIEM. Latvijas jauniešu izlase trenera Augusta Raubena vadībā uzvar PSRS jaunatnes čempionātā vecākajā grupā. Komandā spēlē nākamie trīskārtējie Eiropas kausa ieguvēji Maigonis Valdmanis un Leons Jankovskis. Līdz 1991. gadam puišiem šādu panākumu vēl izdodas gūt tikai vienreiz, bet meitenes zelta medaļas izcīna septiņas reizes.
1950. gads
SUDRABA MEITENES. Rīgas sieviešu izlase trenera Oļģerta Altberga vadībā izcīna 2. vietu prestižajā PSRS astoņu pilsētu turnīrā. Šādu panākumu izdodas atkārtot arī gadu vēlāk, bet pēdējā turnīrā 1952. gadā rīdzinieces finišē trešās. “Līdzšinējā “dāmu basketbola: vietā izaudzis jauns – “sieviešu basketbols – daudz piemērotāks nežēlīgai sportiskai cīņai,” rezumēja Altbergs.
EKSPERIMENTS AR PIRAMĪDĀM. Pirmo reizi notiek Rīgas klubu/biedrību meistarsacīkstes. Piedalās 10 organizācijas, katru pārstāv divas vīriešu, pa vienai sieviešu, zēnu un meiteņu komandai, lai motivētu strādāt visos basketbola saimniecības segmentos. Labā iecere tomēr neiesakņojās.
1949. gads
SOLIS NO PSRS KAUSA. Latvijas pieaugušo komandai pirmais veiksmīgais starts lielvalsts sacensībās – Rīgas “Dinamo” trenera Augusta Raubena (attēlā) vadībā veiksmīgi startē Padomju Savienības kausa izcīņā. Vispirms ar 49:33 tiek pārspēka Almaatas komanda, kuras sastāvā spēlē 232 cm garais Uvaiss Ahtajevs, bet pusfinālā ar 23:22 tiek pārspēta lielvalsts čempionvienība Maskavas “Dinamo”. Finālā Tbilisi ar 19:24 zaudēts mājinieku “Dinamo” komandai. Rīdzinieku sastāvā spoži debitēja 16 gadus vecais saspēles vadītājs Maigonis Valdmanis.
1948. gads
CĪNĀMIES PAR KAUSU. Pirmo reizi tiek sarīkota Latvijas kausa izcīņa. Vīriešu turnīrā uzvar “Dinamo”, sieviešu – Liepājas “Daugava”.
LIEPĀJAI TREŠAIS ZELTS. Liepājas “Daugava” trešo gadu pēc kārtas uzvar Latvijas sieviešu meistarsacīkstēs – šādu panākumu sēriju nevienai nerīgas komandai atkārtot vairs neizdosies līdz pat mūsdienām.
OLIMPISKAIS KANDIDĀTS. 1947. gadā Padomju Savienības izlase pirmo reizi piedalījās Eiropas čempionātā, un zelta medaļas izcīnīja četri lietuvieši un divi igauņi. Latviešu pieredzējušos spēkus bija izklīdinājis karš, jaunie vēl nebija nobrieduši. Kā pirmais 1948. gadā PSRS izlases kandidātu paplašinātajā sarakstā tika iekļauts 20 gadus vecais Gunārs Siliņš. Tiesa, olimpiskā debija izpalika, jo, baidoties startēt sliktāk par ASV delegāciju, PSRS politiskā vadība nolēma uz Londonu sportistus nemaz nesūtīt.
1947. gads
PIESAKĀS NĀKAMĀS ZVAIGZNES. Vissavienības 10 pilsētu jauniešu komandu turnīrā Rīgas meitenes trenera Augusta Raubena vadībā izcīna pirmo vietu. Komandā spēlē arī divas nākamās superkomandas TTT pirmā sastāva dalībnieces – četrkārtējā Eiropas čempione Dzidra Uztupe-Karamiševa (attēlā) un Vita Karpova-Siliņa.
LATVIEŠI UZVAR FRANCIJĀ. No latviešu bēgļiem izveidotā komanda “All Stars de Riga” turnejā pa Franciju Parīzē, Lionā, Strasbūrā un citās pilsētās 20 dienās uzvarēja visās 10 spēlēs, tai skaitā Francijas labākās komandas. Turneju noorganizēja un pats tajā spēlēja Eiropas 1939. gada vicečempions Aleksandrs Vanags, kurš jau bija pārcēlies uz dzīvi Francijā un spēlēja Strasbūras futbola komandā. Starp “Rīgas zvaigznēm” bija vēl vairāki 1939. gada Eiropas čempionāta dalībnieki – Kārlis Ārens, Alfrēds Hermanovskis un Alfons Justs, kā arī Latvijas meistars Jānis Zebeliņš.
1946. gads
AUG JAUNĀ MAIŅA. Sāk darboties sporta biedrības “Daugava” sporta skola un Rīgas Pionieru pils basketbola sekcija, tiek sarīkotas Rīgas vidusskolu un arodskolu čempionāts, jauno basketbolistu audzināšanā aktīvi iesaistās vīri ar pirmskara pieredzi – Augusts Raubens, Ādolfs Grasis, Aleksis Ailis, Alfrēds Krauklis. Augustā Rīgā brīvdabas laukumos Kronvalda bulvārī notiek Vissavienības jaunatnes turnīrs, kurā uzvar Rīgas komanda. Sastāvā ir arī nākamās zvaigznes – Gunārs Siliņš un Raimonds Karnītis, kā arī vēl vairāki topošo meistarkomandu spēlētāji.
LATVIEŠI SPĒLĒ VĀCIJĀ. Basketbola mīlestība plaukst arī latviešu karagūstekņu un bēgļu nometnēs, kurās kopumā uzturas ap 100 000 cilvēku. Tiek spēlēts gan savā starpā, gan ar likteņa brāļiem no Lietuvas un Igaunijas, gan angļu un amerikāņu karavīriem
FIBA KURVĪTIS. 1946. gada maijā Ženēvā tika rīkots Eiropas 4. čempionāts. Zviedrijā patvērumu radušo latviešu Jaunekļu kristīgās savienības (YMCA) izveidotājs Elmārs Caune un ilggadējais Latvijas Republikas sūtnis Šveicē Jūlijs Feldmanis vērSĀS pie FIBA amatpersonām, ierosinot, ka latviešu komanda kā pirmo čempionu pēcteči varētu spēlēt zem YMCA karoga (līdzīgu ideju izvirzīja arī lietuvieši). Taču visas ilūzijas sabruka, kad pret tādas komandas pielaišanu sacīkstēs iestājās FIBA un Šveices Ārlietu ministrija.
1945. gads
KARA UN OKUPĀCIJAS SKARBĀ BILANCE. 1935. un 1939. gada Eiropas čempionātu medaļnieku likteņi skaidri iezīmē brutālu pārrāvumu Latvijas basketbolistu paaudžu pēctecībā. Kara laikā vai represijās bojā gāja Rūdolfs Jurciņš, Mārtiņš Grundmanis, Aleksejs Anufrijevs, Visvaldis Melderis, Andrejs Krisons un Edgars Rūja. Bēgļu gaitās Rietumos patvērumu guva Džems Raudziņš, Jānis Lidmanis, Valdemārs Baumanis, Aleksandrs Vanags, Voldemārs Šmits, Maksis Kazāks un Kārlis Ārens, Sibīrijas nometnēs nokļuva Herberts Gubiņš, Eduards Andersons un Jānis Graudiņš.
INTERGĀCIJA PSRS SACENSĪBU SISTĒMĀ. Latvijas čempionvienības pirmo reizi piedalījās Padomju savienības čempionātos. Rīgas “Daugavas” vīriešu un sieviešu komandas (attēlā) debijas reizē ierindojās 13. vietā.
1944. gads
PIESAKĀS LIEPĀJA. Latvijas vīriešu čempionāta augstākajā līgā pirmo reizi piedalās provinces komanda – Liepājas “Olimpija”. Dāmu turnīrā liepājnieces tiek vēl tālāk – Liepājas Sporta biedrības komanda izcīna pirmo vietu.
IN MEMORAM. Kopš 1941. gada karadarbībā pakāpeniski tiek ierauti aizvien vairāk un vairāk latviešu basketbolistu – abās frontes pusēs. Augustā traģiska vēsts pienāk no Latgales, kur leģiona atkāpšanās kaujā krīt leitnants Visvaldis Melderis – vienīgais latviešu basketbolists, kurš piedalījās visos trijos pirmskara Eiropas čempionātos un Berlīnes spēlēs.
ATKAL ZEM SARKANĀ KAROGA. Oktobrī Rīgā vēlreiz nomainās okupācijas vara, un galvaspilsētā palikušie atkal pošas spēlēt. 7. novembrī par godu padomju valsts svētkiem Vingrotāju ielas zālē sacenšas jaundibinātās sporta biedrības “Daugava” divas komandas, bet decembrī tiek sarīkots deviņu komandu zibensturnīrs.
1943. gads
ATSĀKAS LATVIJAS ČEMPIONĀTS. Latvijas vietā gan ir Ostlandes province, tomēr basketbolisti cīnās par Latvijas čempionu titulu. Uzvar “Starts”, kurā kopā ar Eiropas vicečempionu Alfrēdu Kraukli spēlē nākamais Rīgas TTT dibinātājs un trenētājs Oļģerts Altbergs, nākamais Francijas komandu spēlētājs Jānis Zebeliņš un Austrālijas basketbola dinastijas pamatlicējs Valdis Blicavs.
RĪGA UZVAR BERLĪNĒ. Janvāra salā Rīgas izlase armijas kravas automobilī mēro ceļu uz Berlīni, kur divās spēlēs pārspēj Vācijas galvaspilsētas policijas un studentu komandas (attēlā). Pēc mačiem Iecerēto kultūras programmu izjauc sēras, kas Vācijā izsludinātas pēc vērmahta 6. armijas sagrāves pie Staļingradas.
1942. gads
KARU NEJŪT. Lielākajā turnīrā – Rīgas meistarsacīkstēs piedalās 19 vīriešu un 5 sieviešu komandas. Turnīri notiek arī Jelgavā, Krustpilī, Liepājā, Talsos, Valmierā, Ventspilī. Apgabala sacensību uzvarētāji septembrī Rīgā piedalās finālspēlēs, kurās triumfēja “Universitātes sports.”
1941. gads
DEBIJA AR 3. VIETU. Martā Rīgas vīriešu komanda Valdemāra Baumaņa vadībā izcīna 3. vietu prestižajā PSRS astoņu pilsētu turnīrā Ļeņingradā (pirmā – Tartu vienība). Komandā spēlēja septiņi Eiropas vicečempioni, bet atļauja piedalīties netika dota bijušajiem aizsargu komandas spēlētājiem Jānim Graudiņam un Maksim Kazākam. Represijas pastiprinājās, un turpmākajos mēnešos skāra daudzu basketbola sabiedrības pārstāvjus.
ATSĀKAM SPĒLĒT. Pēc jūlija sākumā notikušās okupācijas varu nomaiņas pirmās basketbola sacensības tiek sarīkotas 9. un 10. augustā, kad brīvdabas laukumos Kronvalda bulvārī 18 komandas izspēlēja “Atbrīvoto latviešu pirmo zibensturnīru”. Tiek atjaunotas brīvvalsts laika sporta biedrības, taču Ostlandes varas iestādes ne visiem ļauj sportot ar vecajiem nosaukumiem.
PALIEKAM BEZ SPORTA NAMA. Latvijas basketbola lepnumā – Sporta namā – iekārtojas vācu tanku remontrūpnīca. Šī celtne sportam tiek zaudēta uz visiem laikiem – dažus gadus vēlāk vāciešus nomainīja citi okupanti.
1940. gads
NEATKARĪBAS GADU BILANCE: 17. februārī Tallinā Latvijas valstsvienība aizvadīja 56. starpvalstu spēli – pēdējo pirmās neatkarības gados. Bilance: 39 uzvaras, 1 neizšķirts iznākums un 16 zaudējumi.
SAGRAUT UN PĀRDĒVĒT. Latvijas okupācija ietekmēja visas dzīves jomas un basketbols nebija izņēmums. Tika likvidētas vecās sporta biedrības un komandas, sporta organizāciju sistēmu pieskaņojot Padomju Savienības standartiem. 3. septembrī apturēta LBS darbība, groza bumbas vadību nododot Fiziskās kultūras un sporta komitejas Basketbola sekcijai.
UZ MASKAVU UN NO MASKAVAS. Karadarbības un okupācijas dēļ pārtrūkst Latvijas basketbolistu sakari ar Rietumeiropu, toties tādi tiek dibināti ar Krievijas komandām. Piemēram, oktobrī Baltijas kara apgabala komanda (tā pārdēvēts Rīgas ASK) ar 45:28 pārspēj uz Rīgu atbraukušo Maskavas kara apgabala komandu, bet decembrī rīdzinieki aizvada vairākas spēles Maskavā
1939. gads
AUGAM. Valsts meistarsacīkstēs piedalās 92 komandas, pirmo reizi notiek Jaunatnes līgas turnīrs, izveidotas reģionālās Basketbola savienības Rīgas apgabalā, Latgalē, Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē.
OTRIE EIROPĀ. Trešajā Eiropas čempionātā Kauņā astoņu komandu turnīrā Latvijas valstsvienība izcīnīja piecas uzvaras, ieņemot otro vietu. Izšķirošā cīņa par titulu tika zaudēta jau atklāšanas dienā, galotnē ar 36:37 piekāpjoties Lietuvas izlasei, kuras sastāvā spēlēja vairāki ASV dzimuši un auguši lietuvieši. No pirmo čempionu sastāva Latvijas ierindā bija tikai komandas sastādītājs Valdemārs Baumanis un Visvaldis Melderis. Viņam līdzās cīnījās jauna paaudze. Voldemārs Šmits kļuva par turnīra otro rezultatīvāko spēlētāju (7 spēlēs 110 punkti), Alfrēds Krauklis gādāja par taktisko gudrību, Aleksandrs Vanags – par ātrumu, Jānis Graudiņš un Maksis Kazāks stabilizēja aizsardzību, bet Kārlis Ārens kļuva par “pirmo bezdelīgu” vēl neierastajā pozīcijā – uzbrūkošie aizsargi. Vēl četri basketbolisti piedalījās epizodiski.
AMERIKAS SKOLĀ. Vasarā Valdemārs Baumanis, kā arī valstsvienības basketbolisti Visvaldis Melderis un Maksis Kazāks vairākas nedēļas pavadīja ASV, kur patrenējās Longailendas universitātes trenera Klēra Bī vadībā un uzzināja daudz interesanta par basketbola tehniku un taktiku. Diemžēl iegūtās zināšanas un iedvesmu pilnībā neļāva izmantot Otrais pasaules karš.
1938. gads
SPĒLĒ AIZVIEN VAIRĀK. Basketbols pārņem Latviju – pirmo reizi notiek Zēnu līgas turnīrs (12 komandas) un mazpulku meistarsacīkstes, savus turnīrus rīko studenti, aizsargi, dzelzceļnieki…
SĀK DĀMU VALSTSVIENĪBA. 28. maijā Sporta namā pirmo spēli aizvadīja Latvijas sieviešu valstsvienība (attēlā) – 5:14 pret Lietuvas komandu. Pēc pusgada lietuvietes izcīnīja 2. vietu pirmajā Eiropas sieviešu čempionātā, bet latvietes tajā nepiedalījās.
UZVARA BERLĪNĒ. 1938. gada oktobrī Berlīnē Latvijas vīriešu valstsvienība uzvarēja sešu komandu turnīrā. Grupas turnīrā tika uzvarētas Anglijas (53:23) un Francijas (18:14) komandas, bet finālā ar 26:18 pieveikti Eiropas vicečempioni itālieši. Pie komandas stūres bija atgriezies Valdemārs Baumanis. Lai arī tolaik trenera iespējas ietekmēt spēles gaitu bija minimālas – ar spēlētājiem komunicēt nedrīkstēja, minūtes pārtraukumus pieprasīja un vadīja kapteinis – Baumaņa personības spēks lauza žanra robežas un bija būtiskas faktors komandas veidošanā un saliedēšanā.
1937. gads
EUROBASKET1937 RĪGĀ: FIBA kongress 1936. gada augustā tiesības rīkot Eiropas otro čempionātu uzticēja pirmajiem čempioniem, un latvieši piekrita, lai arī valstī vēl nebija nevienas starptautiskajiem noteikumiem atbilstošas sporta zāles. Vairāki mēneši tika iztērēti, meklējot risinājumu. Kā varianti tika izskatīti basketbola spēlēšana Lielajā ģildē vai Centrāltirgus paviljonā. Visbeidzot nolemts pārbūvēt vienu no rūpnīcas “Fēnikss” tukšajiem korpusiem netālu no Brasas stacijas. Iesaistot armijas celtniekus rekonstrukcija paveikta trijos mēnešos. Sporta nams izdevās uz goda – plašs laukums, grozi ar plastikāta vairogiem, VEF ražotais elektriskais pulkstenis. Tribīnēs varēja saspiesties pat 3000 skatītāju, bet, galvenais, līdzās lielajai zālei tika iekārtota treniņtelpa ar vēl vairākiem laukumiem.
TRĪS PUNKTI NOSTUMJ UZ 6. VIETU: Otrajam Eiropas čempionātam pieteicās 9 komandas, un izloze pirmajā spēlē Latviju saveda kopā ar iepriekš jau pieveikto Ungārijas izlasi, paverot gludu ceļu uz finālturnīru. Taču ungāri neatbrauca un izspēles sistēmu mainīja. Grupas turnīru Latvija sāka ar Čehoslovākijas sagraušanu (44:11), bet sekoja auksta duša no Polijas (25:32), kas savukārt bija zaudējusi Francijas vienībai (24:29). Lai iekļūtu pusfinālā latviešiem vajadzēja frančus uzveikt vismaz ar 6 punktu starpību, bet izdevās tikai 26:23. Cīņai par 5. vietu ar Igauniju motivācijas vairs nebija (19:41).
OTRIE NĀCIJU KAUSĀ. Oktobrī Francijas basketbola federācijas rīkotajā septiņu valstu turnīrā Parīzē Latvijas valstsvienība uzvarēja Luksemburgas (50:11), Anglijas (21:10), Šveices (47:23) un Vācijas (41:25) komandas, bet finālā zaudēja Francijai 24:25. Latvijas komandu veidoja divi spēlētāju piecnieki – viens no komandas “Starts”, kas trešo gadu pēc kārtas bija uzvarējusi “Chicago Tribune” kausa izcīņā, bet otrā bija apvienoti četru komandu spēlētāju spēki.
1936. gads
BAUMANIS TRIMDĀ: EuroBasket1935 triumfatoram Valdemāram Baumanim dārgi maksāja konflikts ar “Universitātes sports” spēlētājiem – “US” un vienlaikus arī ilggadējais LBS vadītājs Roberts Plūme panāca, ka viņu ne tikai atceļ no valstsvienības trenera (sastādītāja) amata, bet arī kā virsnieku no Rīgas aizsūta dienēt uz Alūksni. Tuvojoties startam olimpiskajām spēlēm Baumani reabilitēja, tomēr uz Berlīni viņš devās tikai kā trenera – vieglatlētikas speciālista – Riharda Dekšenieka konsultants, turklāt kļuva par pirmo latvieti – FIBA kategorijas tiesnesi.
OLIMPISKĀ REALITĀTE: uz pirmo olimpisko turnīru basketbola vēsturē Eiropas čempione Latvijas valstsvienība devās, tikai ļoti aptuveni nojaušot, cik stipras ir Amerika un Āzijas komandas. Iepazīšanās iznāca veiksmīga – 20:17 pār Urugvajas komandu. Diemžēl sekoja zaudējums nākamai vicečempionei Kanādas izlasei (23:34) un neveiksme cīņā ar neērtajiem pretiniekiem no Polijas (23:28). 21 komandas konkurencē – dalīta 15./18. vieta. Skaidrojot neveiksmi, kā iemesli tika minēti gan komandas līderu nogurums spēļu galotnēs, gan pārēšanās olimpiskā ciemata ēdnīcā…
RUNĀSIM LATVISKI: LBS valde nolemj, ka basketbola spēļu laikā spēlētājiem savstarpējā saziņā jāizvairās lietot groza bumbā iegājušos starptautiskos terminus.
1935. gads
PRIORITĀTE – VALSTSVIENĪBA. Lai labākajiem spēlētājiem būtu vairāk laika sagatavoties Eiropas čempionātam, Latvijas meistarsacīkstes tika izspēlētas līdz 12. janvārim.
GRAUJAM KAIMIŅUS. Janvārī starpvalstu spēlēs Rīgā tika sagrauta Lietuvas izlase (123:10), vēl pēc nedēļas pieveikta Igaunijas komanda (35:18). Interesanti, ka toreiz dienvidu kaimiņu sagraušana tika uztverta bez emocijām – sak, viņi jau tādi iesācēji vien ir… Savukārt igauņus uzskatīja par nopietniem pretendentiem uz Eiropas čempionu titulu, tāpēc šī uzvara priecēja daudz vairāk.
PIRMIE ČEMPIONI. “Man bija izdevies atrast piecus spēlētājus, kas cits citu papildināja: aizsardzībā Mārtiņš Grundmanis un Eduards Andersons, uzbrukumā Jānis Lidmanis un Aleksejs Anufrijevs, centrā Rūdolfs Jurciņš. Tā radās vienība, kas vienlīdz efektīvi darbojās abās laukuma pusēs. Latvijas vienība ne tikai uzvarēja, bet arī ar savu spēli parādīja Eiropas lielvalstīm, kāds skaistums slēpjas basketbolā,” tā Latvijas valstsvienības uzvaru pirmajā Eiropas čempionātā pēc daudziem gadiem komentēja Valdemārs Baumanis. Ženēvā latvieši uzvarēja visās trijās spēlēs: Ungāriju (46:12), Šveici (28:19) un Spāniju (24:18). Vēl spēlēja Džems Raudziņš un Herberts Gubiņš, bet pretrunīga informācija ir par Visvalža Meldera līdzdalību vismaz vienā spēlē.
1934. gads
SKAITS AUG. Latvijas meistarsacīkstēs četrās klasēs piedalās 27 komandas – rekords! Diemžēl groza bumbas cienītājiem jāspiežas šaurajās zālēs Konservatorijā un Vingrotāju ielas namā.
EIROPAS ČEMPIONĀTS? BŪSIM KLĀT! 17. oktobrī LBS valde pieņem lēmumu piedalīties pirmajā Eiropas čempionātā, ko FIBA gatavojas rīkot 1935. gada pavasarī. Komandas veidošana uzticēta rīcības komitejai – LBS (un arī “Universitātes sports”) priekšsēdim Robertam Plūmem, ASK trenerim Valdemāram Baumanim un Jāzepam Šadeiko. Kandidātos ierakstīja 22 spēlētājus, pirmais koptreniņš notika 20. oktobrī.
1933. gads
STUDENTU PANĀKUMI. Divās nedēļās februārī četras komandas vienā aplī izspēlē pirmās Latvijas sieviešu meistarsacīkstes, kuru izšķirošajā spēlē Latvijas Universitātes otrā komanda “Gongs” negaidīti pārspēja pirmo – “Universitātes sports” (turpmāk sensācijas netika pieļautas – “US” uzvarēja – visos čempionātos līdz 1940. gadam).
Septembrī pasaules piektajās studentu spēlēs Turīnā ar abu komandu apvienotiem spēkiem tiek izcīnīta pirmā vieta dāmu basketbola turnīrā, vienīgajā spēlē ar 9:6 pārspējot Itālijas komandu. Latvijas studentu izlase (faktiski – “Universitātes sports”) sava turnīra finālspēlē zaudēja Itālijai ar 13:22. Komandā (attēlā) bija arī nākamie Eiropas čempioni Rūdolfs Jurciņš (vidū), Eduards Andersons un Džems Raudziņš.
1932.gads
FIBA DIBINĀTĀJI. 16. jūnijā Ženēvā astoņu valstu – Argentīnas, Čehoslovākijas, Grieķijas, Itālijas, Latvijas, Portugāles, Rumānijas un Šveices – pārstāvji parakstīja Starptautiskās amatieru basketbola federācijas )FIBA) dibināšanas protokolu. LBS šo pienākumu uzticēja Šveicē studējošajam JKS spēlētājam, trenētājam un rīkotājam Jāzepam Šadeiko.
1931. gads
IESAISTĀS DĀMAS. Kundzes un jaunkundzes groza bumbas spēli izmēģinājušas arī iepriekš, bet 1931. gadā notika pirmais oficiālais turnīrs – Rīgas meistarsacīkstes, kurās uzvarēja “Latvju Jaunatne”. Uz karstām pēdām tiek izmēģināti spēki arī ārzemēs, divās spēlēs Tallinā pārspējot Igaunijas komandas “Rusj” un “Kalev”. (Attēlā – trīsdesmito gadu sporta zvaigzne Erna Eltermane.)
1930. gads
PĀRI ROBEŽĀM. Pēc Rīgā strādājošā amerikāņu žurnālista iniciatīvas tiek sarīkota laikraksta “Chicago Tribune” kausa izcīņa (attēlā – balva). Finālā tiekas Latvijas un Igaunijas turnīru uzvarētāji. Par pirmajiem uzvarētājiem kļūst “Latvju Jaunatne”. Savukārt “Universitātes sports” basketbolisti dodas starptautiskā turnejā uz Poliju un Čehoslovākiju, kur četrās spēlēs izcīnīja trīs uzvaras. Nākamajā gadā bez šīm divām valstīm US komanda apmeklē arī Šveici un Franciju, astoņās spēlēs izcīnot septiņas uzvaras.
ARĪ PROVINCĒ. Valsts meistarsacīkstēs līdz 1940. gadam piedalījās tikai Rīgas komandas, tomēr basketbolu spēlē citur. 1930. gadā pilsētas meistarsacīkstes sarīkotas Daugavpilī, gadu vēlāk – Liepājā.
1929. gads
PIESAKĀS NĀKAMAIS FLAGMANIS. Latvijas meistarsacīkstēs pirmo reizi piedalās Latvijas Universitātes komanda – “Universitātes sports”, Jau pēc gada studenti izcīna pirmo meistaru titulu, kam no 1934. līdz 1937. gadam pievieno vēl četrus, kļūstot par panākumiem bagātāko komandu pirmās neatkarības gados (attēlā – ilggadējais komandas līderis Rūdolfs Jurciņš). JKS (Jaunekļu kristīgā savienība) uzvarēja trijos čempionātos, LSB, RFK un ASK – pa diviem, “Latvju jaunatne”, Latvijas Valsts karoga apvienība un “Starts” – pa vienam.
1928. gads
ARĪ CITĀ VIRZIENĀ. Kopš 1923. gada LBS apvienoja absolūti lielāko daļu Latvijas basketbolā iesaistīto organizāciju, tomēr bija arī izņēmumi. Proti, ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju saistītā sporta organizācija “Strādnieku sports un sargs” (attēlā – SSS Rīgas novada svētku dalībnieku gājiens Rīgā 1930. gadā) izvairījās no kontaktiem ar pilsoniskajām sporta biedrībām un pat nepiedalījās valsts meistarsacīkstēs, partnerus sporta cīņām izraugoties pēc ideoloģiskām pazīmēm. Tādi tika atrasti Padomju Krievijā, un 1928. gadā Rīgā un Maskavā notika vairākas spēles starp “strādnieku” basketbola komandām.
1927. gads
JAUNAS MĀJAS. Kāda noliktavas ēka Pulkveža Brieža ielā tiek pielāgota basketbola spēlēšanai. Aculiecinieki mēdza uzsvērt, ka izraušanās no šaurajām Vingrotāju ielas un Konservatorijas zālēm devusi būtisku impulsu basketbola attīstībai. Spēle kļuvusi ātrāka un dinamiskāka, spēlētāji – meistarīgāki. Laime gan nebija ilga – pēc dažiem gadiem ēkā atkal tika iekārtota noliktava.
PLAŠA PIRMĀ KLASE. Latvijas meistarsacīkšu pirmās klases turnīrā startē 11 komandas – šis rekords netiek pārspēts līdz pat okupācijai. Tiesa, finišē tikai deviņas – “Latvijas vanagi un “Hakoah” izstājas.
1926. gads
UNIVERSĀLIE FUTBOLISTI. Trešais Latvijas čempionāts un trešie uzvarētāji – septiņu komandu divu apļu turnīrā uzvar RFK – Rīgas Futbola klubs. Vēl nav pienākuši laiki, kad bagātie futbola klubi sava zīmola paspārnē ņem basketbolistus – 1926. gadā groza bumbas laukumos cīnījās īsti futbolisti@ Arī valstsvienības spēlētāji Rūdolfs Bārda, Arvīds Jurgens, Pauls Sokolovs.
IESAISTĀS DUBLIERI. Pirmo reizi sarīkots Latvijas meistarsacīkstēs startējošo sporta biedrību otro komandu (mūsdienās teiktu – dublieru) turnīrs, kas kļūst tradicionāls.
NOBAIDĀM LIETUVIEŠUS: 19. decembrī Latvijas valstsvienība pārspēj Lietuvas komandu ar 47:12. Pēc šīs sagrāves dienvidu kaimiņi ciemos nebrauc veselus deviņus gadus.
1925. gads
* IGAUŅU REVANŠS. 5. janvārī Vingrotāju ielas zālē notiek pirmā starpvalstu spēle Latvijā: mūsu valstsvienība (attēlā) šoreiz zaudēja Igaunijas komandai ar 23:30.
* KAS LBS MAKĀ? 4. aprīlī Latvijas čempionu (meistaru) diplomus saņem gan otrā turnīra uzvarētāji JKS basketbolisti, gan pirmie čempioni LBS spēlētāji, jo Basketbola savienībai beidzot parādījušies līdzekļi apbalvojumu izgatavošanai.
* MĀCĀM LIETUVIEŠUS. 13. decembrī Vingrotāju ielas zālē pirmo reizi viesojas Lietuvas valstsvienība. Latvieši ir pārāki ar 41:20.
1924. gads
* PIRMIE ČEMPIONI. 16. janvārī sākas pirmais Latvijas čempionāts (toreiz teica – meistarsacīkstes), kurā piedalās sešas komandas. Pirmos čempionus noskaidroja 9. aprīlī pārspēlē – Latvijas Sporta biedrības (LSB) komanda ar 25:15 pārspēja Jaunekļu kristīgās savienības (JKS) vienību (attēlā abas labākās komandas).
* PIRMIE EIROPĀ. 29. aprīlī Tallinā notika starpvalstu spēle Igaunija – Latvija, ko uzskata par pirmo valstsvienību spēli Eiropā. Pirmo grozu guva Nikolajs Mūzis (LSB), Latvijas komanda uzvarēja ar 20:16. Valstsvienībā vēl spēlēja Kārlis Ploriņš, Alfrēds Ramiņš (abi LSB), Ādolfs Grasis, Valdemārs Baumanis, Broņislavs Maļinovskis un Jānis Birkmanis (visi – JKS).
* ZINĀSIM, KĀ SPĒLĒT. 11. novembrī LBS pilnsapulce apstiprina pirmo reizi latviešu valodā iztulkotos basketbola noteikumus.
1923. gads
* PIRMIE SOĻI. Latvijā basketbolu sāk iepazīt jau 1920. gadā, bet 1923. gada ziemā lieta kļūst nopietna. Janvārī un februārī Rīgā notiek sporta biedrības JKS – Jaunekļu kristīgā savienība – organizēts skolēnu un studentu turnīrs, kurā 14 komandu konkurencē uzvar “Melnā roka”.
* BRAUCAM PIE KAIMIŅIEM. Aprīlī Latvijas basketbolisti aizvada pirmo starptautisko spēli – JKS komanda Tallinā ar 19:16 pieveic NMKÜ.
* APVIENOJAM SPĒKUS. Lai arī par organizācijas dibināšanas brīdi var uzskatīt dažādus datumus – piemēram, dokumentu iesniegšanas vai akceptēšanas dienu – tieši 1923. gada 26. novembri iegājies uzskatīt par Latvijas Basketbola savienības dzimšanas dienu. Latvijas lielāko sporta biedrību vadītāji bija atzinuši, ka groza bumba mūsu sportā ienākusi pa īstam, tāpēc sacensību rīkošanai un citām kopīgām vajadzībām nepieciešama jumtorganizācija.
***
Faktu un personību atlase ir absolūti subjektīva un var nesakrist ar LBS oficiālo viedokli.
Guntis Keisels