Visi jaunumi

Latvijas basketbola 100 gadi: fakti un personības (1923 – 2023)

12.08.2023

Dalīties:

100 dienas no 19. augusta līdz 26. novembrim, ko pieņemts atzīmēt kā Latvijas Basketbola savienības dzimšanas (dibināšanas) dienu izstaigāsim, katrā pāršķirot vienu Latvijas basketbola notikumu un piedzīvojumu hronikas lappusi. No tālā 1923. gada līdz visnesenākai pagātnei. Ilustrācijām izmantotas Latvijas Sporta muzeja krājumos esošas fotogrāfijas, kas publicētas, basketbolam veltītos izdevumos.

2023.gads

VALSTSVIENĪBAI SUPERTURNĪRS. Kaut arī savainojumu dēļ vasarā ierindā nav vairāki komandas potenciālie līderi, Pasaules kausa izcīņā Džakartā (Indonēzija) un Manilā (Filipīnas) Latvijas valstsvienība kļūst par lielāko pārsteigumu autori. Grupas turnīrā no cīņas par medaļām tiek izsista Tokijas olimpisko spēļu un Eiropas vicečempione Francijas komanda (88:86), otrajā posmā – pasaules un Eiropas čempione Spānija (74:69) un Brazīlija (84:104). Ceturtdaļfinālā tikai viens metiens šķir no uzvaras pār nākamo čempionvienību Vāciju (79:81), bet turnīrs tiek pabeigts ar uzvarām pār Itāliju (87:82) un Lietuvu (98:63). 5. vieta Pasaules kausa izcīņā (bilance, ieskaitot kvalifikāciju – 21 uzvara 24 spēlēs) un lēciens FIBA rangu tabulā no 29. uz 8. vietu. Artūrs Žagars iekļauts turnīra Zvaigžņu otrajā piecniekā un sasniedz Pasaules kausa spēles rekordu rezultatīvajās piespēlēs (17), Luka Banki atzīts par labāko treneri turnīrā.

“VEF RĪGA” DESMITAIS. “VEF Rīga” kļūst par otro komandu, kas pēc neatkarības atjaunošanas izcīnījusi 10 valsts čempioni titulus (2011-2013, 2015, 2017, 2019-2023). Bonusā – otrā uzvara Latvijas basketbola Užavas kausa izcīņā, finālspēlē Liepājā pārspējot mājiniekus ar 87:66

SUDRABA MEITENES. U20 sieviešu izlase galvenā trenera Aigara Neripa vadībā izcīna otro vietu Eiropas U20 čempionātā.

MEDAĻAS ATJAUNOTIEM SPĒKIEM. Latvijas 3×3 basketbola izlase izcīna trešo vietu Pasaules kausa izcīņā un Eiropas čempionātā, kā arī uzvar Eiropas spēlēs. Visos trijos turnīros piedalās tikai Francis Gustavs Lācis, divas bronzas – Kārlim Paulam Lasmanim, panākumu gūšanā iesaistīti vēl seši basketbolisti. Labs ieskrējiens olimpiskajai sezonai.

2022. gads

RĪKOSIM EUROBASKET’2025! FIBAEurope valde piešķir Latvijas Basketbola savienībai tiesības rīkot 2025. gada Eiropas čempionāta finālturnīra grupas turnīru un izslēgšanas spēles. Pa vienam grupas turnīram rīkos arī Kipra, Polija un Somija.

“VEF RĪGA” TRĪS TITULI. Pēc 28 gadu pārtraukuma atkal notiek Latvija kausa izcīņas turnīrs vīriešu komandām. Piedalās 22 vienības no trim līgām, 7. martā finālspēlē Ventspilī “VEF Rīga” ar 74:62 pārspēj BK “Ventspils”, izcīnot pirmo no trim tituliem. Aprīlī seko uzvara Pafbet Latvijas – Igaunijas līgas finālturnīrā Rīgā, maijā – devītais valsts čempionu tituls.

3X3 SUDRABS EIROPĀ. Latvijas izlases olimpiskais sastāvs – Agnis Čavars, Edgars Krūmiņš, Kārlis Pauls Lasmanis un Nauris Miezis – izcīna otro vietu Eiropas čempionātā

CEĻAZĪME UZ PK’23. Vīriešu valstsvienība uzvar visās astoņās Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēs, to skaitā pirmo reizi pieveic Serbijas izlasi (66:59), sagrauj labākajā sastāvā spēlējošo Turcijas izlasi (111:85), uzvar izbraukumā Grieķijā (80:60) un trīs kārtas pirms kvalifikācijas turnīra beigām nodrošina tiesības pirmo reizi spēlēt Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā.

2021. gads

BURBUĻU SEZONA. Basketbols visā pasaulē tiek spēlēts, ievērojot stingrus epidemioloģiskās drošības noteikumus. Latvijā notek tikai augstākā līmeņa turnīri, pauzējot gan Jaunatnes līgai, gan amatieru turnīriem. Starptautiskajā līmenī Latvija noorganizē piecus valstsvienību un jauniešu turnīrus “burbuļos”, to skaitā arī U19 Pasaules kausa izcīņu puišu komandām, kura finālā ASV izlase uzvar Francijas juniorus.

EIROPĀ BEZ LATVIJAS. Abas valstsvienības dramatiskos apstākļos paliek bez ceļazīmēm uz Eiropas čempionātu finālturnīriem. Vīriešiem pārtrūkst deviņu turnīru, sieviešu komandai – astoņu turnīru sērija.

OLIMPISKIE ČEMPIONI! Tokijā sacensības notiek burbuļa režīmā, bet tribīnēs trūkstošās emocijas pilnībā kompensē notikumi laukumā. Latvijas izlase astoņu komandu pamatturnīrā izcīna četras uzvaras un ieņem trešo vietu. Bet izslēgšanas turnīrā uzvar visos trijos mačos – ar Japānu (21:18), Beļģiju (21:8) un Krieviju (21:18). Nauris Miezis, Kārlis Pauls Lasmanis, Agnis Čavars un Edgars Krūmiņš – olimpiskie čempioni, Kārlis Pauls Lasmanis – turnīra rezultatīvākais spēlētājs!

MANILA VĒL TIKAI SAPŅOS. Martā LBS vīriešu valstsvienības vadību uztic Itālijas speciālistam Lukam Banki. Augustā komanda pārliecinoši uzvar Pasaules kausa priekškvalifikācijas turnīrā, bet pamatkvalifikācijā tiek ielozēta “zarā” ar trim basketbola lielvalstīm, kas nerosina milzu optimismu. Pirmajā spēlē novembrī Belgradā – uguņošana ar nelaimīgām beigām (100:101). Ja tobrīd kāds teiktu, ka tas ir latviešu pēdējais zaudējums pirms 13 uzvaru sērijas…

2020. gads

PANDĒMIJAS ĒNĀ. Marta sākumā pandēmija aptur dzīvi un izjauc arī basketbola sezonas norisi. Latvijas čempionāta medaļas tiek sadalītas pēc pamatturnīra rezultātiem, FIBA atceļ jaunatnes čempionātus, savukārt Starptautiskā Olimpiskā komiteja Tokijas spēles pārceļ uz 2021. gadu, atliekot arī Latvijas lielās cerības 3×3 basketbolā.

“RĪGA” TRIUMFĒ DŽIDĀ. Pandēmijai atslābstot, rudenī FIBA noorganizē vismaz dažus Pasaules tūres posmus un finālturnīrā Džidā, kurā uzvar zem “Rīgas” karoga spēlējošā Latvijas izlase. Nauri Miezi atzīst par sezonas vērtīgāko spēlētāju.

2019. gads

“TTT RĪGA” CETURTDAĻFINĀLS. “TTT Rīga” izdodas labākais starts Eirolīgā kopš neatkarības atjaunošanas – pamatturnīrā astoņas uzvaras 14 spēlēs un tiesības spēlēt ceturtdaļfinālā. Tur gan divi zaudējumi Jekaterinburgas superklubam UMMC.

LATVIJA DOMINĒ. Pirmajā Latvijas – Igaunijas līgas čempionātā finālturnīrs notiek Tallinā, bet tajā saimnieko Latvijas klubi. Finālā BK “Ventspils” pārliecinoši pieveic “VEF Rīga” (102:80), bet BK “Ogre” mačā par 3. vietu tikai pēdējā sekundē zaudē uzvaru cīņā ar Igaunijas flagmani “Kalev/Cramo” (85:87). Savukārt Sieviešu Baltijas līgā uzvar “TTT Rīga”.

PAR METIENA TIESU… Uz Pasaules kausa izcīņas finālturnīru ceļazīmes pirmo reizi tiek dalītas kvalifikācijas turnīrā. Lielākā daļa spēļu notiek sezonas gaitā, tajās nevar piedalīties NBA un Eirolīgas klubu spēlētāji.  Latvijas valstsvienībai ne reizi neizdodas sapulcēt pilnu labāko sastāvu, tomēr izdodas panākt pozitīvu bilanci: septiņas uzvaras 12 spēlēs. Diemžēl ar to nepietiek – divus spēļu summā tuvākajiem konkurentiem Melnkalnes izlasei paliek trīs punktu pārsvars, un ceļš uz finālturnīru paliek slēgts,

NĀKOTNES ZVAIGZNES RĪGĀ. Jūnijā Rīgā notiek gadskārtējā NBA un FIBA rīkotā jauno talantu nometne “Basketball without borders”.

SUDRABS PASAULĒ. Pasaules kausa izcīņā 3×3 basketbolā Nauris Miezis, Kārlis Pauls Lasmanis, Agnis Čavars un Edgars Krūmiņš iekļūst finālā, kur atzīst ASV izlases pārākumu,

“ARĒNA” NEPALĪDZ. Eiropas sieviešu čempionātā Rīgā Latvijas komanda grupas turnīrā zaudē Lielbritānijas (60:76) un Spānijas vienībām (56:59, uzvar Ukrainas izlasi (82:74), bet astotdaļfinālā zaudēja Zviedrijas komandai (62:77). Līgumreiss uz finālspēlēm Belgradā aizlidoja bez mūsējām.

ASTOŅAS IZLASES. Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kuras jaunatnes izlases piedalās U19 Pasaules kausa izcīņā gan puišu, gan meiteņu konkurencē un visos sešos Eiropas čempionātos pārstāvēta A divīzijā. Bet – spēlētāju resursu visām komandām tomēr nepietiek, un tas ietekmē rezultātus. Labākais rezultāts – 7. vieta (U18 grupas meitenes), bet divas puišu izlases zaudē vietu A divīzijā.

2018. gads

BK “VENTSPILS” DESMITAIS. Ventspilnieki pirmie izcīna desmito Latvijas Basketbola līgas čempionu titulu, Roberts Štelmahers kļūst par ceturto treneri, kurš izcīnījis LBL kausu ar divām dažādām komandām.

JUNIORIEM SUDRABS. Vasarā Liepājā, Ventspilī un Rīgā notiek Eiropas U18 čempionāts puišu komandām. Latvijas juniori galvenā trenera Artūra Visocka-Rubeņa vadībā uzvar piecās spēlēs, tai skaitā izslēgšanas turnīrā pieveic Turcijas (62:61), Lielbritānijas (76:51) un Krievijas (91:80) izlases. Neuzvarēta paliek tikai Serbija (finālspēlē 90:99). Komandai sudrabs, Artūrs Žagars (vidēji spēlē 18,9 punkti un 6,3 rezultatīvas piespēles) tiek iekļauts Zvaigžņu piecniekā, viens no komandas līderiem ir arī nākamais valstsvienības spēlētājs Artūrs Kurucs.

APLIECINĀJUMS KLASEI. Latvijas 3×3 izlase apstiprina, ka iepriekšējā gadā  izcīnītais Eiropas zelts nebija nejaušība – otro gadu pēc kārtas latvieši tiek līdz finālam, tiesa, šoreiz Serbijas izlase ir pārāka. Sudrabs.

PASAULES KAUSA PIEREDZE. Septembrī sieviešu valstsvienība debitē Pasaules kausa izcīņā. Dramatiskās galotnēs tiek piedzīvoti zaudējumi spēlēs ar Ķīnas (61:64) un Senegālas (69:70) izlasēm, ar 76:102 nākas piekāpties nākamajām čempionēm ASV basketbolistēm.

KOOPERĒJAMIES AR KAIMIŅIEM. Vasarā tiek panākta vienošanās ar kolēģiem Igaunijā un Lietuvā par spēku apvienošanu. Rudenī startē Latvijas – Igaunijas Basketbola līga divu valstu labākajām vīriešu komandām un Sieviešu Baltijas Basketbola līga, kurā spēlē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas labākās vienības.

2017. gads

“VENTSPILS” ČEMPIONU LĪGĀ. Latvijai piešķirto vietu FIBA jaunizveidotajā Čempionu līgā godam izmanto BK “Ventspils” – grupas turnīrā septiņas uzvaras 14 spēlēs, bet izslēgšanas turnīra pirmajā kārtā divu spēļu summā -2 pret Venēcijas “Umana Reye”.

LAURI EIROPĀ. Mārtiņš Zībarts otrā trenera statusā palīdz Kurskas “Dynamo” uzvarēt sieviešu Eirolīgā.

EIROPAS ČEMPIONI. Sākas 3×3 veiksmes stāsts – Nauris Miezis, Kārlis Pauls Lasmanis, Agnis Čavars un Edgars Krūmiņš izcīna Eiropas čempionu titulu! Panākumam īpašu vērtību piešķir Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmums – 3×3 basketbols būs jau 2020. gada olimpisko spēļu programmā.

DĀMAS UZ PASAULES KAUSU. Eiropas sieviešu čempionāta finālturnīrā Latvijas sieviešu izlase astotdaļfinālā no turnīra izsit iepriekšējā čempionāta uzvarētājas Serbijas izlasi (75:70), ceturtdaļfinālā zaudē nākamajai čempionvienībai Spānijai (47:67), bet “mazajā pusfinālā” pārspēj Itāliju (68:67). 6. vieta un ceļazīme uz Pasaules kausa izcīņu! Turnīra pēdējā dienā tiek gūts vēl viens panākums – FIBA Europe valde nolemj, ka Latvija kopā ar Serbiju rīkos 2019. gada Eiropas čempionāta finālturnīru,

LATVIJA UGUŅO STAMBULĀ. Latvijas valstsvienībā debitē Kristaps Porziņģis, spēku pilnbriedu sasnieguši brāļi Bertāni, Jānis Strēlnieks un Jānis Timma, savu daļu vērtības pievieno pieredzējušais Jānis Blūms un jaunais Rolands Šmits – kopīgiem spēkiem komanda sasniedz jaunus augstumus. Eiropas čempionāta finālturnīra ievadā Serbijas izlase gan bija pārāka (82:92), bet seko piecas uzvaras pēc kārtas – pār Beļģiju (92:64), Lielbritāniju (97:92), Krieviju (84:69), Turciju (89:79) un Melnkalni (100:68). Sapis pārtrūks ceturtdaļfinālā, kur pretī ir nākamā čempionvienība Slovēnija. Porziņģis atkārto valstsvienības rekordu EČ finālturnīrā (34 punkti), Dāvis Bertāns trāpa 6 trīspunktniekus (23 punkti), Strēlnieks izdara 9 rezultatīvas piespēles, bet Slovēnija atbild ar 18 gadus vecā Lukas Dončiča 27, turnīra MVP Gorana Dragiča 26 un leģionāra Entonija Randolfa 16 punktiem. Gala rezultātā – 97:103…

2016. gads

STĀV PĀRI VISAM VALMIERA! Jauns ieraksts Latvijas čempionvienību sarakstā: “Valmiera/ORDO” izcīna pirmo vietu pamatturnīrā, bet finālsērijā ar “VEF Rīga” pēc 2:3 izcīna uzvaras pēdējās divās spēlēs – 58:56 un 78:66!

EIROLĪGĀ UN NBA. Dāvis Bertāns Vitorijas “Baskonia” sastāvā kā pirmais latvietis piedalās Eirolīgas Final 4, bet rudenī Sanantonio “Spurs” sastāvā debitē NBA. Savukārt Eiropas (ULEB) kausā par labāko jauno spēlētāju otro gadu pēc kārtas tek atzīst latvietis – šoreiz Rolands Šmits “Fuenlabrada”.

UZ RIO NETIEKAM. Vīriešu valstsvienība pēc 24 gadu pārtraukuma piedalās olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā. Grupas turnīrā pārliecinoša uzvara pār Japānu (88:48) un panākums pret Čehiju (71:59), taču pusfinālā zaudējums Puertoriko vienībai (70:77).

VISA JAUNATNE ELITĒ. Pirmo reizi Latvija visās sešās vecuma grupās Eiropas čempionātā piedalās A divīzijas turnīrā, turklāt U17 meiteņu izlase piedalās Pasaules kausa izcīņā. Vislabāko rezultātu sasniedz U18 izlases meitenes – 4. vieta un tiesības nākamajā gadā spēlēt U19 Pasaules kausa izcīņā.

2015. gads

BASKETBOLA SVĒTKI RĪGĀ. Gaisotne “Arēnā Rīga” – 92 punkti no 100 iespējamiem, rīkotāju komandas profesionalitāte – 89, informācijas pieejamība un biļešu izplatītāju darbība – 86, viesnīcu kvalitāte – 85, basketbola fanu aktivitātes – 84… Gandrīz katrā no 15 kritērijiem Rīgas veikums “EuroBasket 2015” organizēšanā bija novērtēts augstāk nekā kolēģu padarītais citās sacensību norises vietās. Kopīgo atzīmi uz leju pavilka vien vēsais septembra sākums (laika apstākļi – 76), kas atradās ārpus rīkotāju ietekmes zonas. Par čempionu zelta medaļām gavilēja Pau Gasols un Spānijas izlase, par sudrabu priecājās Jons Valančūns un Lietuva, bet Latvija bija čempione rīkošanā!

CETURTDAĻFINĀLS PĒC 14 GADIEM. Sportiskā ziņā Latvijas valstsvienībai EuroBasket2015 turnīrā gāja kā pa viļņiem – uzvaras pār Beļģiju (78:67), Čehiju (72:65) un Igauniju (75:64) mijās ar zaudējumiem Lietuvai (49:68) un Ukrainai (74:75). Astotdaļfinālā Lillē 73:68 pār Slovēniju, ceturtdaļfinālā 27 000 skatītāju klātbūtnē 60:74 pret Franciju. Vēl pietika spēka 25 labām minūtēm pret Grieķiju, bet tad spēki bija galā – 90:97 un pēdējā dienā 70:97 pret Čehiju. 8. vieta.

AR KRIEVIJU NEPIETIEK. Sieviešu valstsvienības sastāvā pēc divu Eiropas čempionāta finālturnīru izlaišanas atgriežas Anete Jēkabsone-Žogota, pēc viena – Gunta Baško, galvenā trenera postenī atgriežas Ainars Zvirgzdiņš, grupas turnīrā izdodas pārspēt ne tikai Lielbritānijas (67:58), bet arī Krievijas izlasi (68:62), tomēr zaudējumi Serbijai (60:76) un Horvātijai (63:67) kopā ar neizdevīgiem rezultātiem konkurentu savstarpējās cīņās latvietes atstāj ārpus labāko divpadsmitnieka.

PORZIŅĢIS IZIET PASAULĒ. Kristaps Porziņģis pavasarī tiek atzīts par labāko jauno basketbolistu Eiropas (ULEB) kausa izcīņā, jūnijā NBA draftā ar 4. numuru viņu izraugās Ņujorkas “Knicks”, bet oktobra beigās ar 16 punktiem debitē NBA.

2014. gads

VENTSPILS ATGŪST, CēSIS ATDOD. BK “Ventspils” galvenā trenera Roberta Štelmahera vadībā pārtrauc “VEF Rīga” trīs uzvaru sēriju LBL finālsērijās, izcīnot savu devīto titulu. Savukārt LSBL čempionāta finālsērijā SK “Cēsis” pēc trīs valsts čempionu titulu izcīnīšanas sīvā cīņā ar 2:3 piekāpjas “TTT Rīga”, zaudējot flagmaņa pozīcijas.

LAURI ĀRZEMĒS. Anete Jēkabsone-Žogota Fīniksas “Mercury” sastāvā kļūst par WNBA čempioni (iepriekš Eirolīgas tituli 2010. un 2013. gadā). Ojārs Siliņš Redžioemīlijas “Grissin Bon” sastāvā kļūst par FIBA Izaicinājuma kausa ieguvēju.

KADETIEM SUDRABS. Vasarā Ogrē, Liepājā, Grobiņā un Rīgā notiek Eiropas U16 čempionāts puišu komandām. Galvenā trenera Jāņa Gailīša vadītā Latvijas kadetu izlase ceturtdaļfinālā ar 53:39 pārspēj Vācijas komandu, pusfinālā ar 81:71 – Spāniju, bet finālā ar 53:78 zaudē Francijas kadetiem (sezonas laikā franči tika pieveikti prestiža turnīra finālā Turcijā (73:46), turnīrā Francijā (71:63) un pārbaudes spēlē Grobiņā (60:40)). No trijiem komandas līderiem – Rodions Kurucs, Kristers Zoriks, Artūrs Strautiņš – Zvaigžņu piecniekā iekļauti pirmie divi.

RĪGĀ BŪS EUROBASKET2015! Jūnijā Ukrainas Basketbola federācija informē FIBA, ka Krievijas iebrukuma dēļ nevarēs sarīkot 2015. gada septembrī valstī paredzēto Eiropas basketbola čempionāta finālturnīru. Laika trūkuma apstākļos FIBA nolemj pirmo reizi turnīru sadalīt četrās daļās, katru grupas turnīru rīkojot citā valstī. Aprēķini apliecina, ka rīkošana ir ekonomiski izdevīga. LBS vadība pārliecina gan valdību finansēt licences iegādi un segt daļu organizatorisko izmaksu, gan FIBA Europe valdi, ka Latvija un Rīga nodrošinās visus nepieciešamos apstākļus. 8. septembrī FIBAEurope valde pieņem, lēmumu: EuroBasket2015 grupu turnīri notiks Berlīnē, Monpeljē, Rīgā un Zagrebā, fināldaļa – Lillē!

2013. gads

VEF RĪGA JAUDA. Latvijas čempionvienība aizvada vienu no labākajām sezonām savā vēsturē – trešais valsts čempionu tituls, Eiropas (ULEB) kausa izcīņā solis no ceturtdaļfināla, VTB Vienotajā līgā – ceturtdaļfināls. “Recepte” vienkārša – galvenā trenera Ramūna Butauta rīcībā ir saspēlēts valstsvienības spēlētāju kodols (Kristaps Janičenoks, Dairis Bertāns, Kaspars Bērziņš, Gatis Jahovičs, arī Artūrs Strēlnieks), labi leģionāri (amerikāņi Ērls Roulands un Vils Deniels, lietuvieši Antans Kavaļiausks un Donats Zavacks) un perspektīvi jaunie (Dāvis Geks, Anžejs Pasečņiks).

“VENTSPILIJ” TITULS BALTIJĀ. Baltijas Basketbola līgas devītajā sezonā kausu beidzot izcīna Latvijas komanda – BK “Ventspils”! Bet – pirmo reizi BBL nepiedalās abi Lietuvas superklubi “Žalgiris” un “Lietuvos rytas”, kā arī ”VEF Rīga”.

PIESKANDINĀM TALLINU. Eiropas U20 čempionātā Tallinā Latvijas U20 komanda galvenā trenera Artūrs Štālberga vadībā uzvar pirmajās sešās spēlēs, tad pozīciju tabulā neietekmējošā spēlē piedzīvo zaudējumu, bet ceturtdaļfinālā pārspēj Melnkalnes komandu (78:73) un pusfinālā Spāniju (64:63). Uz finālspēli Igaunijas galvaspilsētā sabrauc apmēram 5000 līdzjutēju, tomēr komandas līderiem nepietiek enerģijas rezervju, lai otro reizi pieveiktu Itāliju (60:67; grupas turnīrā izdevās uzvarēt ar 88:81). Turnīra Zvaigžņu piecniekā tiek iekļauti Kaspars Vecvagars un Jānis Bērziņš, profesionāļa karjerā vistālāk ticis Andrejs Gražulis, valstsvienībā spēlējuši arī Ojārs Siliņš, Ingus Jakovičs, Toms Leimanis, Iļja Gromovs, Roberts Stumbris.

LATVIJAS TORŅI. Liepājā, Ventspilī un Rīgā notiek Eiropas U18 čempionāts. Latvijas U18 izlase galvenā trenera Nikolaja Mazura vadībā veiksmīgi aizvada pirmo posmu spēles (4-2), ceturtdaļfinālā ar 71:54 pārspēj Lietuvas juniorus, bet divi minimāli zaudējumi – pusfinālā 68:72 pret Horvātiju, bronzas spēlē 56:57 pret Spāniju – atstāj bez medaļām. Turnīra Zvaigžņu piecniekā tiek iekļauti Latvijas “torņi” ar NBA potenciālu – Kristaps Porziņģis un Anžejs Pasečņiks.

VALSTVIENĪBAS PIETEIKUMS. EuroBasket2013 izlozē Latvija nokļūst sarežģītā grupā ar četrām bijušās Dienvidslāvijas komandām un Lietuvu. Tomēr grupas turnīrā Slovēnijas pilsētā Jesiņecā tiek izcīnītas trīs uzvaras un tiesības spēlēt otrajā posmā, ko izdodas sākt ar Ukrainas izlases sagraušanu (85:51). Seko sparīga cīnīšanās ar nākamo čempionvienību Franciju (91:102), labas izredzes iekļūt ceturtdaļfinālā, kuras tomēr sagrauj zaudējums Beļģijai (56:60) – 11. vieta. Sieviešu valstsvienībai klājas sliktāk – trīs zaudējumi Eiropas čempionāta grupas turnīrā.

2012. gads

RŪDĀM JAUNOS. Latvijas Basketbola savienība ar LMT atbalstu sezonas garumā nodrošina U18 izlases kandidātu regulārus treniņus un līdzdalību LBL čempionātā “OKartes Basketbola akadēmijas” projekts atdevi nodrošina jau pirmajā sezonā, kad Eiropas čempionātā Latvijas juniori tiek līdz 6. vietai un lielajam basketbolam piesaka Rolandu Šmitu, Tomu Leimani, Iļju Gromovu, Edgaru Štelmaheru.

PALĪDZAM LIETUVIEŠIEM. Vasarā Latvijā notiek divi Eiropas jauniešu čempionātu pirmā posma turnīri – Ventspilī cīnās U16 vecuma grupas kadeti, Liepājā – U18 grupas juniori.

2011. gads

VĒLREIZ SEPTIŅAS. Trešo gadu pēc kārtas LBL finālsērijā uzvarētāja noskaidrošanai vajadzīgas visas septiņas spēles. Pirmo reizi čempionu titulu izcīna “VEF Rīga”, kas atspēlējas no 2:3 un izšķirošajā mačā Ventspilī uzvar ar 87:82,

IZJAUC LIETUVAS DIVVADĪBU. Pirmo reizi Latvijas komanda Baltijas Basketbola līgā tiek augstāk par 3. vietu. Pusfinālā “VEF Rīga” ar 79:68 pieveic Viļņas “Lietuvos rytas”, bet finālā tikai pašā spēles galotnē piekāpjas Kauņas “Žalgiris” (67:75).

CETURTAIS CETURTDAĻFINĀLS. Latvijas sieviešu valstsvienība galvenā trenera grieķu speciālista Džordža Dikaioulaka vadībā Eiropas čempionātā Katovicē grupas turnīrā uzvar iepriekšējā čempionāta uzvarētājas Francijas basketbolistes (pagarinājumā 59:56) un turpinājumā ceturto reizi pēc kārtas iekļūst EČ ceturtdaļfinālā. Izslēgšanas turnīrā gan piedzīvoti trīs zaudējumi – 8. vieta.

VALANČŪNS&CO. Jūlijā Valmierā, Liepājā un Rīgā notiek U19 Pasaules kausa izcīņa. Finālspēlē Lietuvas izlase ar 85:67 sagrauj Serbiju, bet Jons Valančūns tiek atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju. Latvijas komanda uzvar Austrālijas (78:68) un Kanādas (99:86) komandas, tomēr augstāk par 10. vietu netiek. Astoņās spēlēs 122 punktus gūst tikko NBA draftētais Dāvis Bertāns, bet rezultatīvākais ir Edmunds Dukulis (127).

OPTIMISTISKĀS NEVEIKSMES. Vīriešu EuroBasket2011 grupas turnīrā Šauļos Latviju pārstāv 10 debitanti. Vispieredzējušākais – komandas kapteinis Jānis Blūms – pirmajā mačā ar Francijas izlasi uzdod toni, gūstot 32 punktus un iedvesmojot jaunos partnerus. Uzvarēt gan neizdodas ne reizi (ar Franciju 78:89, Serbiju 77:92, Itāliju 62:71, Izraēlu 88:91, Vāciju  80:81). tomēr latviešu jaunā paaudze parāda “zobus” un rosina cerības nākotnei.

2010. gads

SUPER SUPERFINĀLI. Latvijas klubu sastāvi nav tik jaudīgi, kā “treknajos gados”, tomēr intrigu netrūkst. LBL finālsērijā otro gadu pēc kārtas uzvarētājs noskaidrojas septiņās spēlēs, un otro reizi titulu iegūst “Barons/LMT”, kas izšķirošajā cīņā ar 78:71 pārspēj finālu debitantus “VEF Rīga”. Savukārt sieviešu turnīrā titulu atgūst “TTT Rīga”, kas ar 3:2 pieveic SK “Cēsis”.

FIBA UN LIETUVAS DĀVANA. Karjeras beigas, diskvalifikācijas, aizvainojums, vēlme paņemt brīvu vasaru – dažādu iemeslu dēļ no vīriešu valstsvienības pavisam vai uz laiku šķiras daudzi iepriekšējo cīņu līderi un Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā jaunā galvenā trenera Ainara Bagatska rīcībā ir tikai trīs spēlētāji ar EČ finālturnīru pieredzi. Trīs uzvaras astoņās spēlēs Latviju pēc 12 gadu pārtraukuma draud atstāt ārpus finālturnīra, bet talkā nāk FIBA un EuroBasket2011 rīkotāja Lietuva – jau pēc kvalifikācijas turnīra beigām tiek nolemts finālsacensību dalībnieku skaitu palielināt no 16 līdz 24, un Latvijai EuroBasket hronika var turpināties.

JAUNIEŠIEM DIVAS BRONZAS. Liepājā un Grobiņā notiek Eiropas U20 sieviešu čempionāts, kurā Latvijas U20 izlases galvenā trenera Mārtiņa Zībarta vadībā uzvar septiņās spēlēs no deviņām, izcīnot 3. vietu. Zvaigžņu piecniekā tiek iekļauta Sabīne Niedola. Turpmākajos gados par valstsvienības līderēm kļūst Ieva Krastiņa (Pulvere), Kristīne Vītola un Anete Šteinberga, Latvijas galvenajā komandā spēlē arī Karlīne Nīmane (Pilābere), Liene Priede, Laura Puriņa (Ikstena), Anete Klintsone. Savukārt Lietuvā notiekošajā U18 vīriešu čempionātā bronzu izcīna Ziedoņa Jansona vadītie Latvijas juniori – turnīra All Stars piecnieka dalībnieks Dāvis Bertāns, arī nākamie valstsvienības spēlētāji Jānis Timma un Kaspars Vecvagars, arī Andris Misters, Arnolds Helmanis, Kārlis Apsītis, Renārs Magone, Dāvis Čoders.

2009. gads

KRĪZES NEGAISS. Decembra nogalē Maskavā topošās VTB Vienotās līgas Reklāmas kausa izcīņā “ASK Rīga” sastāvā laukumā iziet pieci ārzemnieki un tikko diskvalifikāciju izsēdējušais Kaspars Kambala, bet janvārī komandā palicis tikai viens leģionārs – krīze pielikusi treknu punktu “trekno gadu”  ilūzijām. Sezonas laikā budžetus krasi samazina visi labākie Latvijas klubi, sastāvi būtiski novājinās, bet “ASK Rīga” projektam tie ir pēdējie darbības mēneši.

GALVASPILSĒTA BEZ TITULIEM. Naudas straumes izsīkšana ietekmē arī sezonas sportisko bilanci. LBL čempionāta finālsērijā BK “Ventspils”, kas “treknajos gados” labāk par citiem saglabāja realitātes izjūtu, ar 4:3 pārspēja “Barons/”LMT” komandu, pēc divu gadu pārtraukuma atgūstot titulu. Savukārt Latvijas sieviešu čempionu kronis no Rīgas prom aizceļo pēc 61(!) gada pārtraukuma – uz Cēsīm, kur privāti finansētais klubs izrādās daudz stabilāks par Rīgas domes balstīto projektu “TTT Rīga”.

EIROPAS REKORDS RĪGĀ. Jūnijā Liepājā, Valmierā un Rīgā notiek Eiropas sieviešu čempionāts. Latvijas valstsvienība galvenā trenera Ainara Zvirgzdiņa vadībā sāk ar četrām uzvarām, kurām seko četri zaudējumi. Vissāpīgākais – ceturtdaļfināla pagarinājumā pret Krievijas izlasi (64:69). Neliels mierinājums – todien tiek sasniegts Eiropas čempionātu apmeklētības rekords slēgtajās zālē (8713 skatītāju). Nepilnas 24 stundas vēlāk pagarinājumā tiek piedzīvots zaudējums Itālijas vienībai (66:68), šķiroties no ceļazīmes uz pasaules čempionātu. Finālspēlē Francija uzvar Krieviju (57:53). Anete Jēkabsone-Žogota otro reizi tek iekļauta turnīra Zvaigžņu piecniekā. Pēc turnīra Anete dodas uz WNBA, kur kļūst par vienu no Konektikutas “Suns” līderēm (vidēji spēlē 9,4 punkti) un līgas labākajām debitantēm.

18.06.2009. Arena Riga. Sieviesu (damu) basketbols. Eiropas cempionats. Eurobasket Women 2009. Latvija – Krievija. Lidzjuteji. Fani. Foto: (dig.) Aivars Liepins

TOMĒR NEKAD. Vīriešu valstsvienība uz Eiropas čempionāta finālturnīru Polijā dodas ārzemju speciālista lietuvieša Ķēstuša Kemzūras vadībā ar kategorisku saukli: “Tagad vai nekad!” Piepildās sliktākais variants – grupas turnīra izšķirošajā spēlē Vācijas izlasi izdodas uzvarēt tikai ar 68:62 (vajadzēja +9) un turnīrs beidzas jau pēc trim spēlēm. Astoņiem spēlētājiem (to skaitā veterāniem Uvim Helmanim un Aigaram Vītolam, kā arī Kasparam Kambalam, Andrim Biedriņa, Kristapam Valteram) tas ir pēdējais Eiropas čempionāts.

JAUNIETĒM BRONZA. U20 sieviešu izlase galvenā trenera Aināra Čukstes vadībā Eiropas U20 čempionātā izcīna bronzas medaļas. Lielisks turnīrs Elīnai Babkinai – vidēji spēlē 21,8 punkts.

2008. gads

KAUSS JUBILEJAS GADĀ. Par godu 50. gadadienai kopš pirmā Eiropas klubu turnīra ULEB kausa izcīņas atklāšanas spēlē “Arēnā Rīga” tiekas 1958. gada Čempionu kausa finālistes: “ASK Rīga” un Sofijas “Akademik” (77:58). Turpinājumā “ASK Rīga” pie lauriem gan netiek, toties FIBA kausa izcīņas finālspēlē “Barons/LMT” pārspēj Beļģijas pārstāvjus  “Dexia Mons Hainaut” (63:62) – Rīgas vīriešu komanda pēc 48 gadu pārtraukuma uzvar oficiālā Eiropas klubu turnīrā! Sacensību reitingā FIBA kauss gan ir tikai ceturtais prestižākais, bet – uzvara ir uzvara. Kārļa Muižnieka vadītais “Barons/LMT”, kurā “spīd” Armands Šķēle, uzvara arī LBL čempionātā, kura finālsērijā pēc 12 gadu pārtraukuma tiekas divas Rīgas komandas (pret “ASK/Rīga” 4:1).

DEBIJA EIROLĪGĀ. “TTT Rīga” debitē sieviešu Eirolīgas turnīrā, grupas turnīra 10 spēlēs izcīnot trīs uzvaras.

OLIMPISKAIS SAPNIS. Latvijas sieviešu izlase olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā Madridē pārliecinoši pārspēj Senegālas “lauvenes” (94:34) un Angolas “antilopes” (84:26), saspringtā cīņā pieveic Japānas izlasi (83:69) un iegūst tiesības piedalīties Pekinas olimpisko spēļu turnīrā. Tur pēc divām neveiksmēm – ar Krieviju 57:62, ar Baltkrieviju 57:79 – seko dramatiska uzvara pār Brazīlijas izlasi (79:78), bet seko vēl divas neveiksmes – ar Austrāliju 73:96, ar Koreju 68:72. Devītā vieta.

2007. gads

KAUSS ATGRIEŽAS RĪGĀ. Pēc septiņiem pēc kārtas (2000-2006) izcīnītajiem Latvijas čempionu tituliem BK “Ventspils” LBL finālsērijā zaudē “ASK Rīga”.

SIEVIETES EIROPĀ. Pirmo reizi Eiropas kausa izcīņā (FIBA kausā) startē neatkarīgās Latvijas sieviešu komanda. “TTT Rīga” debijai pietrūkst padomjlaikā spēlējušo priekšteču jaudas – sešās spēlēs uzvarēt neizdodas ne reizi.

04.10.2007. Itâlija. Kieti. Basketbols Sievietes. Eiropas èempionâts (EuroBasket Woomen 2007). Latvija – Francija. Gunta Baðko. Foto: (dig.) Aivars Liepiòð

AR VIENU SOLI PEKINĀ. Eiropas čempionātā Itālijā Latvijas sieviešu valstsvienība pirmajās septiņās spēlēs izcīna sešas uzvaras, to skaitā ceturtdaļfinālā pār Franciju (66:62). Medaļu izcīnīšanai gan pietrūkst spēka un līderu veselības – pusfinālā ar Krieviju 36:67, bronzas spēlē ar Baltkrieviju 63:72. Tomēr 4. vieta Eiropā ir joprojām nepārspēts sasniegums, turklāt dod tiesības piedalīties olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā, kur pretinieces būs vājākas nekā Eiropā. Anete Jēkabsone-Žogota tiek iekļauta All Star piecniekā un gada beigās tiek atzīta par labāko basketbolisti Eiropā.

PĀRBAUDES SPĒĻU ČEMPIONI. Vīriešu valstsvienībā ar Andri Biedriņu sastāvā  pārbaudes spēlēs otro reizi pēc kārtas uzvar nākamos Eiropas čempionus (2005. gadā – Grieķiju, 2007. gadā – Krieviju), pārbaudes mačā uzveic arī Lietuvu, bet Eiropas čempionātu sāk ar skaistu panākumu pret Horvātiju (85:77). Taču zaudējums bijušā Rīgas ASK trenera Valentīna Meļņičuka vadītajai Portugāles izlasei (67:77) kopā ar nelabvēlīgiem konkurentu savstarpējo spēļu rezultātiem latviešiem liedz turpināt cīņu par medaļām.

JUNIORIEM PIRMĀ BRONZA. Pirmo reizi Eiropas jaunatnes čempionātā pie medaļām tiek Latvijas puiši – U18 turnīrā to izdara Vara Krūmiņa trenētie 1989./1990. gadā dzimušie basketbolisti. Turnīra All Star piecniekā iekļūst Dairis Bertāns, bet izšķirošo grozu bronzas spēlē ar Lietuvu (74:72) gūs Jānis Strēlnieks.

EIROPA VALMIERĀ. Tikko uzceltajā Vidzemes Olimpiskajā centrā notiek Eiropas U16 meiteņu čempionāts. Uzvar Francijas komanda, latvietes Daigas Jansones vadībā ierindojas 7. vietā, bet par vienu no turnīra spožākajām zvaigznēm kļūst liepājniece Sabīne Niedola – vidēji spēlē 20 punkti

2006. gads

IESILDĀM ARĒNU. 4. martā tikko atklātajā “Arēnā Rīga” notiek pirmais sporta pasākums – Baltijas Basketbola līgas Zvaigžņu spēle. “Tagad Rīgā varēs atgriezties lielais basketbols,” LBS prezidenta Ojāra Kehra vārdi izrādīsies pravietiski.

DEBIJA WNBA. Vašingtonas “Mystics” sastāvā 18 spēlēs piedalās centra spēlētāja Zane Teilāne.

2005. gads

BALTIJAS VIENOTĪBA. Notiek pirmais Baltijas Basketbola līgas čempionāts, kurā līdz 2012. gadam piedalās visas trīs Baltijas valstu labākās klubu komandas. Pirmajā turnīrā uzvar Kauņas “Žalgiris”, bet BK “Ventspils” ieņem 4. vietu.

PĒC ULEB KAUSA. BK “Ventspils” otri reizi startē ULEB kausa izcīņā, un pamatturnīrā sasniedz labāko bilanci – 9 uzvaras 10 spēlēs, Izslēgšanas turnīrā izdodas pārvarēt pirmo kārtu, bet ceturtdaļfinālā pret Serbijas “KK Hemofarm” pietrūkst viens punkts (93:99 un 82:77). Tomēr pēc fināla priecājas arī Latvija – Viļņas “Lietuvos rytas” pretim uzvarai ved saspēles vadītājs Roberts Štelmahers.

JAUNIETĒM BRONZA. Latvijas komanda pirmo reizi izcīna medaļas Eiropas jaunatnes čempionātā. Aināra Čukstes vadītās jaunietes Eiropas U20 čempionātā uzvar sešās spēlēs no astoņām. Pusfinālā 53:55 pret Poliju, bet bronzas spēlē 65:36 pret Grieķiju. No 12 medaļniecēm visskaļākā karjera profesionālajā basketbolā izdevās visjaunākajai – tobrīd tikai 16 gadus vecajai Elīnai Babkinai. Par stabilu Latvijas valstsvienības vērtību kļuva arī Aija Brumermane-Klakocka, valstsvienībā spēlējušas arī Elīna Zīke, Santa Dreimane, Anita Teilāne.

3262SPO 09.09.2005. Turcija. Ankara. Eiropas cempionats basketbola sievietem 2005. Spele Latvija – Spanija. Anete Jekabsone – basketboliste. Foto: (dig.) Aivars Liepins. Publ. – (Diena, Nr.212, 11.lpp., 09/10/05/)

SPARĪGA ATGRIEŠANĀS. Sieviešu valstsvienība, pēc 6 gadu pārtraukuma otro reizi startējot Eiropas čempionāta finālturnīrā, uzvar četrās spēlēs no astoņām, piekāpjoties tikai elites komandām – Francijai (divreiz), Čehijai un ceturtdaļfinālā Spānijai (50:69). 6. vieta un Eiropai pieteiktas vairākas nākamās zvaigznes – Anete Jēkabsone, Gunta Baško, Ieva Kubliņa, Liene Jansone, Anita Teilāne.

2004. gads

PIRMAIS DRAFTĒTAIS. 24. jūnijā NBA draftā ar 11. numuru “Golden State Warriors” izraugās Valtera Basketbola skolas audzēkni 211 cm garo centra spēlētāju Andri Biedriņu. Rudenī viņš debitē NBA, kur nospēlē 10 sezonas.

Wizards v/s Warriors 03/02/11

2003. gads

TREŠIE FIBA ČEMPIONU KAUSĀ. Latvijas čempioni BK “Ventspils” otro gadu pēc kārtas iekļūst prestiža starptautiska turnīra Final 4, šoreiz sasniedzot pusfinālu FIBA Čempionu kausa izcīņā. Cīņā ar Polijas čempioniem Sopotas “Prokom Trefl” nākas piekāpties (57:79), toties cīņā par 3. vietu pagarinājumā uzvara pār Dienvidslāvijas komandu “KK Hemofarm” (91:90).

KAUSS LATVIETEI. Pēc 16 gadu pārtraukuma Latvijas basketboliste virs galvas ceļ FIBA kausu – Francijas komandas “Aix ASPT” sastāvā triumfē Anda Jēkabsone.

LIELĀKAIS ĀTRUMS STARTĀ. Latvijas U21 sieviešu izlase Maijas Kubliņas vadībā U21 Pasaules kausa izcīņu sāk ar piecām uzvarām grupas turnīrā, tai skaitā pār Austrālijas (69:58), Krievijas (71:69) un Ķīnas (81:79) izlasēm. Diemžēl seko trīs zaudējumi izslēgšanas turnīrā – tikai 8. vieta…

LIETUVAS REVANŠS. Eiropas čempionāta pirmajā spēlē satiekas kaimiņi: Latvija – Lietuva. Šoreiz pārāki ir lietuvieši, taču uzvaru viņi nodrošina tikai pagarinājumā (91:92). Turpinājums ir diametrāli pretējs – latvieši zaudē arī Vācijas (86:94) un Izraēlas (75:91) vienībām,  un dodas mājās. Savukārt Lietuvas komanda izcīna vēl piecas uzvaras, trešo reizi kļūstot par čempioniem.

05.09.2003 Norcepinga, Zviedrija. Eiropas cempionats basketbola. Latvija – Lietuva. Kaspars Kambala. Foto: Ilmars Znotins

2002. gads

TREŠIE ZIEMEĻEIROPĀ. BK “Ventspils” Ziemeļeiropas Basketbola līgas grupā apsteidz Maskavas CSKA un Stambulas “Fenerbahce”, kvalificējoties Final 4. Pusfinālā zaudējum Viļņas “Lietuvos rytas” (75:87), bet mačā par trešo vietu uzvara pār Polijas klubu “Polonia” (81:63). Final 4 vērtīgākā spēlētāja balvu saņem Ainars Bagatskis.

ARĪ MEITENES TIEK PASAULĒ. Latvijas U20 sieviešu izlase galvenās treneres Maijas Kubliņas vadībā Eiropas U20 čempionātā izcīna 4. vietu un iegūst ceļazīmi uz nākamajā gadā paredzēto Pasaules U21 čempionātu. Panākumu nodrošināja nākamās valstsvienības līderes – Anete Jēkabsone, Ieva Kubliņa, Zane Teilāne, Anda Eibele, Kristīne Kārkliņa.

2001. gads

EIROPAS ČEMPIONĀTS RĪGĀ. Latvijas Basketbola savienība pirmo reizi iegūst tiesības rīkot Eiropas jauniešu čempionātu – vasarā Rīgā notiek Eiropas U16 čempionāts puišu komandām. Karstajā laikā Sporta pils kondicionēšanas sistēma netiek galā ar mitrumu, laukums kļūts bīstami slidens, tāpēc pēc pirmajām trijām dienām spēles tiek pārcelta uz tikko uzcelto Hanzas vidusskolas zāli. Čempionu titulu izcīna Dienvidslāvijas kadeti, Latvijas komanda ierindojas 8. vietā. Zvaigžņu piecniekā kopā ar Rūdiju Fernandesu (Spānija), Linu Kleizu (Lietuva), Sofokli Šortsaniti (Grieķija) un Luku Bogdanoviču (Dienvidslāvija) iekļauts arī Edijs Slesers. Spēlēja arī Andris Biedriņš,  Kaspars Bērziņš, Rinalds Sirsniņš, Mareks Jurevičus, Edgars Jeromanovs…

PIRMAIS CETURTDAĻFINĀLS. Vīriešu valstsvienība pēc četru gadu pārtraukuma kvalificējas EuroBasket finālturnīram. Ankarā konkurentus un arī ekspertus pārsteidz Kaspara Kambalas jauda zem groziem, ko visā krāšņumā atraisa Raimonda Miglinieka filigrānās piespēles (šajā elementā labākais  čempionātā!). Nākamā vicečempione Turcijas izlase galotnē gan izglābjas (82:85), bet pagarinājumā tiek uzvarēta Slovēnijas Izlase (99:93), bet astotdaļfinālā – Lietuva (94:76). Ceturtdaļfinālam ar nākamo čempioni Dienvidslāviju spēka gan nepietiek (78:114), tomēr 8. vieta vēl ilgi ir vīriešu labākais sasniegums pēc neatkarības atjaunošanas.

KADETES PIEKTĀS. Pirmo reizi Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā iekļūst Latvijas meitenes – 2005. gadā dzimušo spēlētāju izlase galvenā trenera Aināra Čukstes vadībā U16 čempionātā izcīna 5. vietu.

2000. gads

SĀKAS BK VENTSPILS ĒRA. LBL finālsērijā BK “Ventspils” ar 4:3 pārspēj “Brocēni-LMT”, izcīnot pirmo titulu. Turpinājums sekos!

1999. gads

BROČIEM ASTOTAIS. Topošās Ziemeļeiropas līgas Reklāmas kausa finālspēlē Viļņā “ASK Brocēni-LMT” tikai ar 81:83 zaudē Kauņas “Žalgiris” komandai, kas dažas nedēļas vēlāk uzvar Eirolīgas finālspēlē. Savukārt LBL čempionāta finālsērijā “ASK Brocēni-LMT” ar 4:2 pārspēj BK “Ventspils” vienību. “Bročiem” tas ir astotais čempionu tituls pēc kārtas. Pēdējais.

SIEVIETES DEBITĒ. Latvijas sieviešu valstsvienība pirmo reizi piedalās Eiropas čempionāta finālturnīrā. Izdodas uzvarēt pirmajā spēlē (ar Horvātiju 76:71) un divās pēdējās spēlēs, bet pa vidu tiek piedzīvoti četri zaudējumi. Noslēguma tabulā 9. vieta 12 komandu konkurencē. Krietni labāk nekā vīriem, kuri vispār nekvalificējas finālturnīram.

GRAFS U19 TOPĀ. Pasaules U19 čempionātā Latvijas juniori astoņās spēlēs izcīna sešas uzvaras, no kurām sešas tika izcīnītas turnīrā par 9.-16. vietu. Komandas devītā pozīcija gan nekavēja rīkotājus par čempionāta labāko centra spēlētāju atzīt Raiti Grafu. Nebija slikti, ņemot vērā, ka čempionu Spānijas junioru izlasē spēlēja Pau Gazols.

1998. gads

JAUNI UN SPRAUNI. Trīs Latvijas jaunatnes izlases izcīna tiesības piedalīties Eiropas čempionāta finālturnīrā. Vislabāk veicas Valda Valtera vadītās U18 izlases puišiem, kuri izcīna 4. vietu un iegūst tiesības nākamajā gadā startēt pasaules U19 čempionātā. Sastāvā ir nākamie valstsvienības spēlētāji Raitis Grafs, Kristaps Valters, Māris Ļaksa, Raimonds Vaikulis, Kaspars Cipruss un Kristaps Janičenoks.

ATSTĀJAM MĀJĀS SPĀNIETES. Latvijas sieviešu valstsvienība galvenā trenera Aivara Vīnberga vadībā Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīru sāk ar diviem zaudējumiem Moldovas un Horvātijas komandām, bet turpina ar uzvarām pār Spāniju (76:69), Grieķiju (77:61) un Itāliju (58:50). Otrā vieta un ceļazīme uz finālturnīru, bez kuras šoreiz paliek Spānijas izlase.

BASKETBOLAM 75! Novembra beigās ar dažādām aptaujām, Triju zvaigžņu ordeņiem veterāniem un basketbola dzīves aktīvistiem, Eiropas U18 Zvaigžņu spēli, kā arī banketu tiek nosvinēta Latvijas Basketbola savienības 75. gadu jubileja. Par Latvijas labākajiem basketbolistiem 20. gadsimtā aptaujā atzīti centra spēlētāji Uļjana Semjonova un Jānis Krūmiņš.

1997. gads

KOPĀ STIPRI. Eiropas kausa izcīņā startējot ar vairāku Latvijas komandu apvienotiem spēkiem (kā izdevās apiet FIBA noteikumus – par to būtu vajadzīgs garāks stāsts) “ASK Brocēni-LMT” pārspēj  Polijas, Itālijas, Slovēnijas un Maķedonijas komandas, izslēgšanas turnīra pirmajā kārtā pārspēj Antibas komandu no Francijas, bet otrajā sagādā vienīgo zaudējumu nākamajiem kausa ieguvējiem Madrides “Real”. Divu spēļu summā gan nākas piekāpties (83:98 un 88:84).

VĒSA DUŠA BADALONĀ. Lieliskais sniegums kvalifikācijas turnīra otrajā daļā – piecas uzvaras sešās spēlēs – ne tikai dod ceļazīmi uz Eiropas čempionāta finālturnīru, bet arī rosina cerības pacīnīties par ceļazīmi uz pasaules čempionātu. Diemžēl pieredzējušā Jāņa Zeltiņa aizstāšana valstsvienības galvenā trenera amatā ar debitantu Igoru Miglinieku veiksmi nenes. Iespēlētais modelis tiek izjaukts, jaunais netiek noslīpēts. Pieci zaudējumi piecās spēlēs un pēdējā 16. vieta.

SCAN– Roberts Ðtelmahers 1997. gada Eiropas èempionâta kvalifikacijas turnîra pusfinâla spçlç starp Latvijas un Vâcijas virieðu basketbola izlasem. Rîga, Latvija. 27.11.1996. Foto: Armands Puèe, Sporta Avîze/F64.

1996. gads

ATKĀZAS. Rudenī LBL čempionātu sāk 10 komandas (arī restartētie “Brocēni”), bet 1996. gada pavasarī finišu sasniedz tikai astoņas. Turklāt pirmo un vienīgo reizi atjaunotās neatkarības laikā neviena Latvijas komanda nepiedalās oficiālā Eiropas kluba turnīrā.

ATKAL SAVIENĪBA. 2. decembrī basketbola sabiedrības kongresā tiek spriests par attīstību jaunajos politiskajos un ekonomiskajos apstākļos, prezidenta amatā ievēlēts Augstākās Padomes deputāts Indulis Ozols un atjaunots jumtorganizācijas vēsturiskais nosaukums – Latvijas Basketbola savienība.

VALSTSVIENĪBA ATGRIEŽAS TOPĀ. Atjaunotās neatkarības pirmajos gados vīriešu basketbola valstsvienībai dažas skaistas uzvaras aizēnoja smagas sportiskās sagrāves, organizatoriskās neizdarības un labāko spēlētāju atteikumi. 1996. gadā iezīmējās lūzums. Jaunās paaudzes līderi Roberts Štelmahers, Edgars Šneps un Uvis Helmanis kopā ar jau pieredzējušajiem Ainaru Bagatski, Jāni Laksu, Andreju Bondarenko, Ivaru Liepu februārī principiālā spēlē Tallinā pārspēja Igaunijas izlasi (79:63), bet novembrī Sporta pilī FIBA ģenerālsekretāra Borislava Stankoviča klātbūtnē sagrāva dažus gadus iepriekš Eiropas čempionu titulu izcīnījušo Vācijas izlasi (98:76). Uzvaras pēc četru gadu pārtraukuma pavēra ceļu uz Eiropas čempionāta finālturnīru.

1995. gads

LBL BURBULIS. Latvijas līga sasniedz pirmo sportisko virsotni – vietējos klubos spēlē visi Latvijas labākie basketbolisti un 12 leģionāri, bet basketbolistu algas pārsniedz reālo tirgus vērtību Eiropā (arī tāpēc, ka visās valstīs ir spēkā leģionāru limits – ne vairāk kā divi komandā). Tiek izspēlēta viena no aizraujošākām finālsērijām LBL vēsturē, kuras laikā “SWH/Brocēni” atspēlējas no 1:3, uzvarot sērijā ar 4:3. Bet – pavasarī sākas banku krīze, kas aizsauc nebūtībā trīs no piecām labākajām komandām (SWH, “Bonus” un “Rīgas Laiks”), kā arī pamatīgi sašūpo ceturto (“LainERS”).

VALTERA GRĪDA. Sezonas sākumā uz Rīgu no Toronto atceļo basketbola grīda, uz kuras 1994. gadā tika izspēlētas pasaules čempionāta cīņas. Basketbols atgriežas Sporta pilī, “aprīkojums” tiek nosaukts operācijas iniciatora Valda Valtera vārdā, un noder vēl ilgus gadus.

1994. gads

JOVENTUT IECAVĀ UN ĀDAŽOS. FIBA Čempionu kausa izcīņas kvalifikācijā izloze divus gadus pēc kārtas Latvijas labāko komandu “SWH/Brocēni” saved kopā ar Spānijas čempionvienību Badalonas “Joventut”. Sporta pilī vairs nav basketbola grīdas, Daugavas sporta namā – apkures, tāpēc augstos viesus nākas uzņemt ārpus Rīgas. 1994. gada sezonas ievadā Iecavā “Broči” Badalonas vienībai zaudē ar 79:81, bet tā paša gada rudenī Ādažos uzvar ar 77:68. Tomēr Čempionu kausa grupas turnīrā iekļūt neizdodas, jo Badalonā mājinieki ir krietni pārāki.

1993.gads

UĻA SPRINGFĪLDĀ. 10. maijā Uļjana Semjonova kā pirmā Eiropas basketboliste tiek uzņemta pasaules basketbola Slavas zālē.

LATVIETIS NBA. Gundars Vētra 1992./1993. gada sezonā aizvada 13 spēles “Minnesota Timberwolves” sastāvā.

BASKETBOLS IEŅEM RĪGU. 29. maijā pirmajā ielu basketbola turnīrā “Adidas Streetball” Rīgas centrā Elizabetes ielā piedalās 650 komandas.

SĀK SIEVIEŠU VALSTSVIENĪBA. Maijā pirmās oficiālās spēles aizvada Latvijas sieviešu valstsvienība, 1995. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas pirmās kārtas turnīrā uzvarot divās spēlēs no trijām un iegūstot tiesības turpināt cīņu nākamajā posmā.

EIROPA VAĻĀ. Ņemot vērā Eiropā notikušās politiskās pārmaiņas FIBA  palielina Eiropas čempionāta dalībnieku skaitu līdz 16 komandām un sarīko papildu kvalifikācijas turnīru. Latvijas valstsvienība iegūst pēdējo ceļazīmi uz finālturnīru, kur sešās spēlēs izcīna divas uzvaras – arī pār iepriekšējā turnīra sudraba komandu Itāliju (80:79) – un ierindojas 11. vietā.

ARĪ JUNIORES UN SENIORI. Latvijas jaunieši pirmo reizi izcīna tiesības spēlēt Eiropas čempionāta finālturnīrā. U17 meiteņu izlase 12 komandu konkurencē ierindojas 11. vietā. Latvijas basketbola veterāni pirmo reizi piedalās pasaules čempionātā maksibasketbolā.

1992. gads

LBL PIRMAIS ČEMPIONĀTS. No februāra līdz aprīlim 10 komandas izspēlē apļa turnīru, ko noslēdz izslēgšanas cīņas. Par pirmajiem čempioniem kļūts “Brocēni/Parair”, kas finālsērijā abos mačos pārspēj “Bonus” – 86:85 un 116:108. Galvenie favorīti VEF uzvar visās pamatturnīra spēlēs, bet pusfinālā apzināti laiž laukumā diskvalificētu basketbolistu, saņem tehnisko zaudējumu un izstājas no sacensībām.

ATGRIEŽAS VALSTSVIENĪBA. Jūnijā Latvijas vīriešu valstsvienība galvenā trenera Armanda Krauliņa vadībā piedalās olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā, kurā 25 Eiropas valstu izlases cīnījās par trim ceļazīmēm uz olimpisko turnīru. Pirmajās trijās spēlēs tika izcīnītas uzvaras pār Polijas (83:80), Albānijas (94:78) un Šveices (100:76) izlasēm, bet sekoja zaudējumi cīņās ar Izraēlu (69:79), Franciju (83:90) un Eiropas vicečempionvienību Itāliju (83:112), neiekļūstot turnīra otrajā posmā. Lai tiektos augstāk, pietrūka visu labāko spēku – VEF komandas bijušie līderi Igors Miglinieks un Gundars Vētra izvēlējās pārstāvēt NVS komandu, kam bija atvēlēta izjukušās Padomju Savienības izlases vieta.

ATKAL SAVIENĪBA. 2. decembrī basketbola sabiedrības kongresā tiek spriests par attīstību jaunajos politiskajos un ekonomiskajos apstākļos, prezidenta amatā ievēlēts Augstākās Padomes deputāts Indulis Ozols un atjaunots jumtorganizācijas vēsturiskais nosaukums – Latvijas Basketbola savienība.

STARTĒ LJBL. 12. decembrī pēc Valda Valtera iniciatīvas tiek nodibināta SIA Latvijas Jaunatnes basketbola līga. Pirmajā čempionātā startē 49 puišu komandas no 13 sporta skolām.

1991. gads

BRONZA LIELVALSTS DRUPĀS. Maija sākumā VEF komanda Padomju Savienības čempionāta sērijas divās spēlēs pārspēja Maskavas CSKA, pēc 25 gadu pārtraukuma izcīnot bronzas medaļas. Sacensības gan bija sākušas zaudēt bijušo spozmi, jo tajās vairs nepiedalījās Lietuvas un Gruzijas komandas. Bet tobrīd vēl nebija zināms, ka tas ir pēdējais lielvalsts čempionāts. Rudenī startējošās sacensības tiek nosauktas par PSRS atklāto čempionātu, kurā Latvijas komandas gan startē, taču sacensību gaitā izstājas.

ATGRIEŽAMIES FIBA. Nepilnu mēnesi pēc Latvijas neatkarības faktiskās atjaunošanas 20. septembrī FIBA izpildkomiteja atbalsta Latvijas Basketbola federācijas atkārtotu uzņemšanu, atjaunojot Latvijas komandu tiesības starptautiskajās sacensībās startēt zem sava karoga. Oficiāli šis lēmums tika apstiprināts decembrī Springfīldā notikušajā FIBA kongresā. Latvijas vīriešu valstsvienība saņem uzaicinājumu 1992. gada jūnijā piedalīties olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā.

NEATKARĪBAS ATRIBŪTS – LBL. 25. novembrī grupa juridisko un fizisko personu nodibina SIA “Latvijas Basketbola līga”, kas uzņemas rīkot Latvijas labāko vīriešu komandu turnīru. Jaunā iniciatīva daļā basketbola sabiedrības tiek uztverta ar aizdomām un neizpratni, jo tiek izjaukta padomju laikā nostabilizētā varas un sacensību sistēmas hierarhija. Tomēr politisko un ekonomisko pārmaiņu gaitā izrādās, ka basketbolistu privātā iniciatīva bijusi tālredzīga. LBL kļūst par stabilu zīmolu un simbolu sportā nepieciešamām pārmaiņām, šo pieredzi ar laiku pārņemot arī citos sporta veidos.

1990. gads

KLUSĀ JUBILEJA. Maija sākumā, par godu 55. gadadienai kopš Latvijas valstsvienības uzvaras pirmajā Eiropas čempionātā, LBF Rīgā sarīkoja starptautisku turnīru, uz kuru uzaicināja visas 1935. gada turnīra dalībnieces. Atsaucās tikai divas – Rumānijas un Bulgārijas izlases. 4. maijā spēle Latvija – Rumānija tika pārtraukta, un, pēc informatora paziņojuma par tikko pieņemto Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarāciju, tika atskaņota Latvijas himna. Turnīrā pirmo vietu izcīnīja bulgāri.

PĒDĒJAIS SUDRABS. 1990. gada pasaules čempionātā Padomju Savienības izlases sastāvā sudraba medaļu izcīnīja Gundars Vētra. Komandu vadīja galvenais treneris lietuvietis Vlads Garasts, bet Lietuvas basketbolisti zem sarkanā karoga vairs nespēlēja.

1989. gads

PĀRMAIŅU VĒJI. Latvijā (un visā Austrumeiropā) notiekošās revolucionārās pārmaiņas sasniedz arī basketbolu. Tiek legalizēts iepriekš Padomju Savienībā publiski noliegtais profesionālisms, tiek pārskatītas attiecības ar Vissavienības sporta organizācijām, prasot vairāk patstāvības. 3. martā Latvijas Basketbola federācijas pilnsapulce akceptē LBF  jaunos statūtus, kuros pasludināts, ka sadarbība ar PSRS Basketbola federāciju turpmāk tiks veidota pēc līdztiesības principiem. Līdz reālai neatkarībai gan vēl tāls ceļš ejams, jo LBF nav un vēl kādu laiku nebūs pat sava konta bankā.

EIROPAS MEDAĻNIEKS. Pirms Eiropas čempionāta uz vietu Padomju Savienības izlasē pretendē vairāki VEF basketbolisti, bet sastāvā iekļūst viens – aizsargs Gundars Vētra, kurš no turnīra atgriežas ar bronzas medaļu.

AR ŠOVA AKCENTIEM. Pie sabiedrības dzīves demokratizācijas pieder arī sporta sacensību ierindošana izklaides žanru kategorijā. Basketbola spēļu laikā tribīnēs ieskanas uzmundrinoša mūzika, un skatītāju pievilināšanai pirms mačiem tiek rīkotas rokgrupu uzstāšanās. VEF spēle plus “Jumpravas” koncerts – šāda afiša palīdz piepildīt Sporta manēžas tribīnes.

1988. gads

UĻA SPĀNIJĀ. Padomju Savienības robežas sāk vērties vaļā, sportistiem (pagaidām tikai veterāniem) tiek ļauts doties peļņā uz ārzemēm, un Uļjana Semjonova kā pirmā Latvijas basketboliste saņem atļauju spēlēt Spānijā. “Tintoretto” komandu izdodas pacelt līdz 2. vietai Spānijas čempionātā, bet TTT ar jaunajiem spēkiem zaudē vietu augstākajā līgā.

OLIMPISKAIS ČEMPIONS. Padomju Savienības olimpiskās izlases Seulas spēlēs Rīgas 2. BJSS audzēknis saspēles vadītājs Igors Miglinieks, kurš no 1985. līdz 1989. gadam pārstāvēja Maskavas CSKA. Pusfinālā PSRS izlase negaidīti pārspēj ASV izlasi un finālā – arī Dienvidslāvijas komandu, otro un pēdējo reizi vēsturē izcīnot olimpisko čempionu titulu.

1987. gads

TTT PĒDĒJAIS KAUSS. Rīgas sieviešu meistarkomanda sezonu aizvada taupot Uļjanas  Semjonovas spēkus. Vienlīdz kvalitatīvai cīņai par diviem mērķiem jaudas nepietiek, bet izdodas sasniegt vienu – FIBA otrajā klubu turnīrā Liliānas Ronketi kausa izcīņā septiņās spēlēs rīdzinieces izcīna sešas uzvaras, finālā ar 87:80 pieveicot Milānas “Demorah Feminile”. Uļas kontā – 42 punkti. Šis panākums tika gūts galvenā trenera Andra Purkalna vadībā. PSRS čempionātā slavenais klubs netiek augstāk par 7. vietu – sākusies paaudžu maiņa.

VALTERAM SUDRABS. Pēc sudraba “neveiksmes” 1986. gada pasaules čempionātā PSRS izlases kapteinis Valdis Valters tika nosaukts par vienu no galvenajiem vainīgajiem, un izslēgts no izlases. Tomēr meistarība dara savu un, tuvojoties 1987. gada Eiropas čempionātam, rīdzinieks tiek saukts atpakaļ. Ar astoņās spēlēs vidēji gūtiem 16,8 punktiem Valters PSRS izlasē atpaliek tikai no tikko uzlēkušās zvaigznes Šarūna Marčuļoņa (17,9), tomēr vēlreiz iznāk “tikai” sudrabs. Finālā daudz spožāk spīd fenomenālais grieķis Nikoss Gallis (turnīrā vidēji spēlē 37! punkti).

1986. gads

DIVI VICEČEMPIONI: Pēc 22 gadu pārtraukuma Padomju Savienības vīriešu izlases sastāvā augstākā līmeņa turnīrā piedalījās divi latvieši – Valdis Valters un Andris Jēkabsons no pasaules čempionāta atgriezās ar sudraba medaļām.

1985. gads

TTT KLŪP FINĀLĀ. Rīgas TTT Padomju Savienības čempionātā atkāpjas uz trešo vietu, bet Eiropas čempionvienību kausa izcīņā iekļūst finālā, kur nākas atzīt Itālijas komandas “Fiorella” pārākumu (55:63).

VEFIŅŠ PIEKTAIS. Rīgas VEF Padomju Savienības čempionātā izcīna 5. vietu –Latvijas vīriešu meistarkomandas labākais rezultāts šajās sacensībās kopš 1966. gada. Tas vairs netiek pārspēts, kamēr lielvalsts turnīrā piedalās visu 15 PSRS “republiku” labākās komandas.

EIROPAS ČEMPIONĀTA ZVAIGZNES. Uļjana Semjonova PSRS izlases sastāvā desmito(!) reizi kļūst par Eiropas čempioni. Kopš 1968. gada EČ finālturnīros aizvadītas 68 spēles, kurās gūti 1017 punkti (vidēji spēlē 14,9). Valdis Valters Eiropas čempiona titulu izcīna otro reizi, turklāt tiek iekļauts turnīra Zvaigžņu piecniekā (vidēji spēlē 16,4 punkti).

1984. gads

TTT 21. TITULS. Rīgas TTT komandas spožākās slavas posms tuvojās beigām. Jau 1983. gada pavasarī pārtrūka 115(!) uzvaru sērija Eiropas kausa izcīņā, un pusfinālā divu spēļu summā rīdzinieces zaudēja Rietumvācijas komandai Diseldorfas “Agon 08” (75:73 un 49:52). Olimpiskajā 1984. gadā  Padomju Savienības komandas atkal netika pieteiktas Eiropas klubu turnīriem, bet PSRS čempionātā TTT pārliecinoši izcīnīja pirmo vietu. 27 spēlēs tika izcīnītas 26 uzvaras – tuvākajām sekotājām bija par 6 mazāk. Tas bija TTT 21. PSRS čempioņu tituls. Pēdējais…

NOZAGTĀS MEDAĻAS. Padomju Savienības politiskās vadības lēmums boikotēt Losandželosas olimpiskās spēles skarbi ietekmēja daudzus Latvijas sportistus – arī basketbolistus Uļjanu Semjonovu un Valdi Valteru. Abi bija stabili PSRS izlases dalībnieki un būtu pretendējuši uz medaļām Losandželosā. Vai Uļa būtu kļuvusi par trīskārtēju olimpisko čempionu, kā būtu beigusies PSRS vīriešu izlases cīņa ar ASV komandu, kuras sastāvā bija arī pavisam jaunie Maikls Džordans un Patriks Jūings – tie paliks neatbildēti jautājumi…

1983. gads

SESTAIS ZELTS. Latvijas sieviešu izlase sesto reizi pēc kārtas izcīnīja pirmo vietu Tautu spartakiādes turnīrā. Pēc unikālas uzvaru sērijas 51 spēles garumā gan tika piedzīvots zaudējums cīņā ar Krievijas izlasi, taču zeltu tas neatņēma, jo pretinieces jau bija zaudējušas divos mačos.

BRONZA PĒC 20 GADIEM. Pēc 20 gadu pārtraukuma tautu spartakiādē bronzas medaļas izcīnīja galvenā trenera Maigoņa Valdmaņa vadītā Latvijas vīriešu izlase.

TRĪSKĀRTĒJĀ UN DEVIŅKĀRTĒJĀ. Uļjana Semjonova izcīnīja kārtējās zelta medaļas PSRS izlases sastāvā. Trešais panākums pasaules čempionātā šoreiz nāca smagās cīņās ar ASV izlasi – priekšsacīkstēs 85:84 (Uļai 31 punkts), finālspēlē 84:82 (Uļai 23). Devītais Eiropas čempiones tituls tika izcīnīts pārliecinošāk: finālā ar Bulgāriju 91:70 (Uļai 37).

1982. gads

TTT 18.KAUSS: Rīgas TTT komanda 18. reizi izcīna Eiropas čempionvienību kausu. Vēlreiz uzvaras visās deviņās spēlēs, arī finālā ar Bulgārijas čempionēm Pernikas “Minjor” (78:56).

REKORDISTS UN PASAULES ČEMPIONS. 1982. gada 3. martā VEF spēlē ar Maskavas “Dinamo” Valdis Valters gūst 69 punktus, sasniedzot neoficiālu PSRS čempionātu rekordu (VEF uzvarēja otrajā pagarinājumā – 155:152!). Vasarā pasaules čempionātā PSRS izlase izcīna čempionu titulu. Valters nav tik izteikts līderis, kā gadu iepriekš, tomēr viens viens no galvenajiem panākumu kaldinātājiem (vidēji spēlē 13,7 punkti).

20180620 Riga. Reprodukcija. Foto / Ilmars Znotins

1981. gads

TTT ATGRIEŽAS EIROPĀ. Pēc trīs gadu pārtraukuma Padomju Savienības komandas atkal tiek pieteiktas Eiropas klubu turnīriem. TTT to izmanto – uzvaras visās deviņās spēlēs, to skaitā finālmačā ar Belgradas “Crvena zvezda” (83:65; Semjonovai 43 punkti).

SPOŽĀ DEBIJA. Pēc 16 gadu pārtraukuma Latvijas basketbolists PSRS izlases sastāvā  piedalās Eiropas čempionātā. Un kā vēl – 24 gadus vecais VEF līderis Valdis Valters vidēji spēlē gūst 16,6 punktus (finālspēlē ar Dienvidslāvijas izlasi 20), tiek ievēlēts turnīra Zvaigžņu piecniekā un atzīts par čempionāta labāko spēlētāju!

ASTOTAIS UN PIRMAIS. PSRS izlasei kārtējais Eiropas čempioņu tituls un šoreiz komandā ir divas TTT spēlētājas. Uļjana Semjonova izcīna savu astoto čempiones medaļu, 20 gadus vecā centra spēlētāja Marianna Feodorova par čempioni kļūst pirmo reizi.

1980. gads

VĒL VIENS ABSOLŪTAIS REKODS. Rīgas TTT Padomju Savienības čempionātā uzvarēja visās 27 spēlēs – tā bija pēdējā reizi, kad zelta medaļas izcīnītas tik pārliecinoši.

DIVKĀRTĒJĀ OLIMPISKĀ. Uļjana Semjonova Padomju Savienības izlases sastāvā izcīna zelta medaļu Maskavas olimpiskajā spēlēs, kļūstot par otro divkārtējo olimpisko čempioni Latvijas sporta vēsturē. Sešās spēlēs vidēji Uļa gūst 21,8 punktus – rezultatīvākā spēlētāja turnīrā (finālspēlē ar Bulgārijas izlasi – 27)! Dažus mēnešus vēlāk viņa septīto reizi kļūst par Eiropas čempioni.

1979. gads

ATGŪTA VIETA VIRSOTNĒ. Secinājumi izdarīti – TTT galvenajam trenerim Raimondam Karnītim talkā dodas Andris Purkalns un Juris Garkalns, tiek koriģēts treniņu plāns, un latvietes atkal dominē PSRS čempionātā, tuvākās sekotājas apsteidzot par 4 uzvarām.

UZVARAS PĀR ASV, FRANCIJU UN DIENVIDSLĀVIJU. Tautu spartakiādei tiek piešķirts pirmsolimpisko sacensību statuss, Lietuvā sarīkotajos basketbola turnīros piedalās arī viesi no ārzemēm. Latvijas sieviešu izlasi tas neaptur – tiek pieveiktas gan ASV un Francijas komandas, gan visas ierastās konkurentes. Arī Krievijas izlase (60:58) un finālspēlē Lietuvas komanda (53:49) – piektais zelts pēc kārtas! Vīru izlase pārspēj Dienvidslāvijas komandu, tomēr kopvērtējumā iznāk 8. pozīcija (PSRS komandu vērtējumā – 6. vieta).

1978. gads

TRAUKSMES ZVANS. Pirmo reizi kopš 1960. gada latvietes zaudē PSRS čempioņu titulu sportiskā cīņā, visu turnīru aizvadot iespējami labākajā sastāvā. 37 spēļu distancē divas komandas izcīna pa 30 uzvarām, bet pārspēlē TTT atzīst Maskavas apgabala “Spartak” pārākumu (60:68). Konkurentes atradušas veidu, kā ierobežot Uļjanas Semjonovas dominanci. Savukārt Eiropas kausu TTT konkurentēm spiestas atdot bez cīņas, jo, aizbildinoties ar vēlmi atslogot sacensību grafiku, lai mērķtiecīgi gatavotos Maskavas olimpiskajām spēlēm, Padomju Savienības komandas trīs gadus (1978-1980) netiek pieteiktas starptautiskajiem turnīriem.

NBA PĒDĀS: Padomju Savienības vīriešu čempionātā eksperiments – vienā sacensību posmā spēles notiek pēc NBA standarta (4×12 minūtes). Tas izrādās izdevīgi debitantiem Rīgas VEF. Rīdzinieku ātrā spēle, kurā uzbrukums dominē pār aizsardzību, sagādā gan emocijas, gan uzvaras, un tikai viens panākums vefiņu šķir no iekļūšanas pirmajā četriniekā (noslēguma tabulā 7. vieta). Četri spēlētāji tiek iekļauti PSRS otrajā izlasē, par tās galveno treneri apstiprina Armandu Krauliņu.

UĻAI KĀRTĒJAIS. PSRS sieviešu izlase kārtējo reizi uzvar Eiropas čempionātā – Uļai sestais tituls.

1977. gads

ATDZIMST VEF. Latvijas vīriešu meistarkomanda Padomju Savienības čempionātā 19 uzvaras pēc kārtas nebija izcīnījusi pat spožāko panākumu laikos, bet 1977. gada pavasarī tāda supersērija izdevās VEF atjauninātajam sastāvam. Tā gan bija “tikai” pirmā līga, bet, pirmkārt, tajā izbraukuma spēlēs uzvarēt bija vēl grūtāk, nekā elites sabiedrībā un, otrkārt, šī sērija deva iespēju VEF komandai pēc septiņu gadu pārtraukuma atgriezties augstākajā līgā. Armanda Krauliņa vadītās komandas sperātrā spēle, kurā lieliski iederējās gan pieredzējušie Ivars Žvīgurs, Jānis Balodis un Juris Birznieks, gan jaunie – Valdis Valters, Juris Visockis, Vilis Krištopans, Andris Zvans Juris Kalniņš – atkal piepildīja Sporta nama tribīnes.

1976.gads

OLIMPISKIE TIITULI. Olimpiskajās spēlēs Monreālā debitē sieviešu basketbols un starp pirmajām čempionēm ir arī Uļjana Semjonova, kura kļūst par otro rezultatīvāko spēlētāju turnīrā (vidēji spēlē 19,4 punkti, pret ASV izlasi 32). PSRS komandā spēlē arī Tamāra Kaļagina-Dauniene (attēlā pa labi), kura divus  gadus pārstāvēja TTT (vienīgais gadījums, kad slavas laikos TTT sastāvā bija palīdze no cita PSRS reģiona). Plus Uļai piektais zelts Eiropas čempionātā.

1975. gads

SIEVIEŠU BASKETBOLA SVĒTKI RĪGĀ. Jūnija beigās Rīgā notika turnīrs, kas iesaistīto dalībnieču skaita un arī labāko komandu meistarības līmeņa ziņā varēja sacensties ar Eiropas čempionātu – par PSRS tautu 6. spartakiādes medaļām cīnījās 17 sieviešu komandas. Finālgrupā Latvijas izlase pārspēja Maskavas (82:62; Uļai 50 punktu!), Ļeņingradas (67:48), Krievijas (65:53), Kirgīzijas (77:58) un Ukrainas (67:66) izlases, ceturto reizi pēc kārtas izcīnot pirmo vietu.

VĪRI ATKOPJAS. Tautu spartakiādes vīriešu turnīrā Latvijas izlase, pirmo reizi spēlējot Armanda Krauliņa vadībā, pēc vairāku gadu pārtraukuma uzvar Igaunijas vienību (76:66) un iekļūst pirmajā finālgrupā. Tur gan nevienu pretinieku pieveikt neizdodas, tomēr 6. vieta tiek uztverta kā signāls, ka drūmākie vīriešu basketbola krīzes laiki jau aiz muguras.

DIVKĀRTĒJĀ PASAULES. Uļai kārtējais tituls – otrais zelts pasaules čempionātā.

1974. gads

AMERIKĀŅI RĪGĀ. 21. maijā Rīgā pirmo reizi viesojās ASV studentu izlase, kas veica deviņu spēļu turneju pa Padomju Savienību. Latvijas izlase šoreiz nebija pretiniece basketbola dzimtenes pārstāvjiem – 54:88…

UĻAS FAKTORS. Uļjana Semjonova slimības un tās seku dēļ nevarēja piedalīties PSRS čempionāta pirmā apļa mačos un sekas bija redzamas tabulā – iepriekš neuzvaramā TTT komanda 11 spēlēs izcīnīja tikai 4. uzvaras, noslīdot līdz 9. vietai. Nākamajās 22 spēlēs tika uzvarēts 21 reizi, tomēr Ļeņingradas “Spartak” noķert neizdevās – 2. vieta. Eiropas kausa izcīņā gan izdevās vēl viens desmit uzvaru gājiens. Rudenī Eiropas čempionātā Uļa izcīnīja jau ceturto titulu.

1973. gads

TTT SUPERSĒRIJA: Rīgas sieviešu komanda vēlreiz sasniedz absolūto rekordu, sezonas laikā uzvarot visās 22 PSRS čempionāta un visās 10 Eiropas kausa izcīņas spēlēs. Kopš 1960. gada latvietes par Padomju Savienības čempionēm bija kļuvušas 14 reizes pēc kārtas (12 reizes zem TTT, divreiz zem Latvijas izlases karoga).

1972. gads

TRĪSKĀRTĒJĀ: Uļjana Semjonova 20 gadu vecumā Padomju Savienības izlases sastāvā trešo reizi kļūst par Eiropas čempioni.

1971. gads

ZELTA MEITENĒM 38-0! Rīgas TTT komanda tosezon uzvarēja visās 22 PSRS čempionāta un visās astoņās Eiropas kausa izcīņas spēlēs, un tās pašas spēlētājas zem Latvijas (PSR) karoga uzvarēja visās astoņās tautu spartakiādes cīņās!

UĻAI ZELTS ARĪ PASAULĒ: Uļjana Semjonova 19 gadu vecumā kļūst par pasaules čempionāta rezultatīvāko spēlētāju (vidēji spēlē 21 punkts) un izcīna pirmo čempiones zelta medaļu.

BALTIJAS KAUSS: Zviedrijas Basketbola federācijas ģenerālsekretāram Ali Strunkem izdodas mest basketbola tiltu pāri Baltijas jūrai, noorganizējot Baltijas kausa izcīņu ar Zviedrijas un Somijas, kā arī  Padomju Savienības sastāvā iekļauto Latvijas un Igaunijas vīriešu izlašu līdzdalību. Latvijā tiek saskatīta iespēja kaut daļēji reabilitēties par vasarā piedzīvoto neveiksmi – tikai 9. vietu – Tautu spartakiādē, taču laukumā spēka nepietiek. Oktobra beigās Rīgā notikušajā turnīrā gan izdodas pārspēt somus (106:85) un zviedrus (108:91), taču pret Igaunijas izlasi tiek piedzīvota sagrāve – 71:100… Izrādās, ne velti gan ASK, gan VEF komandas ir zaudējušas vietu PSRS augstākajā līgā.

1970. gads

TTT JAUNĀ MAIŅA. 1969. gada rudenī sportisko karjeru beidza vai uz laiku pārtrauca septiņas(!) spēlētājas, raisot šaubas par komandas spēju nosargāt titulus. Velti! PSRS čempionātā pirmajās 16 spēlēs gan tika piedzīvoti trīs zaudējumi, toties finiša taisnē TTT nespēja apturēt neviena konkurentu komanda. Savukārt Eiropas kauss desmito reizi tika izcīnīts, nepiedzīvojot nevienu zaudējumu!

1969. gads

JUNIORU ZELTS. PSRS U19 izlases sastāvā Eiropas junioru čempionu titulu izcīna Uļjana Semjonova un Silvija Skulme. Uļai tas ir jau otrais zelts junioru konkurencē (pirmais – 1967. gadā). Iepriekš čempionu titulus izcīnījuši arī puiši – Aleksandrs Zabello, Vilnis Legdziņš (abi 1964. gadā) un Georgs Vasiļjevs (1968).

1968. gads

UĻAS PIRMĀS MEDAĻAS. Nepilnus 16 gadus vecā 210 cm garā Uļjana Semjonova aizvada pirmo sezonu TTT komandas sastāvā, piesakoties komandas līderēs. Seko uzaicinājums PSRS pieaugušo izlasē un pirmais Eiropas čempiones tituls. Piekto Eiropas zelta medaļu izcīna Skaidrīte Budovska (Smildziņa).

TTT UNIKĀLAIS REKORDS. Rīgas sieviešu meistarkomanda uzvar visās 42 spēlēs, to skaitā 22 PSRS čempionāta un astoņās Eiropas kausa izcīņas spēlēs. Pirmā (bet ne pēdējā!) sezona bez zaudējumiem.

PIRMIE SOĻI MINIBASKETBOLĀ. Pēc Tālivalža Pētersona iniciatīvas Latvijā notiek pirmās spēles minibasketbolā – jaunāko klašu skolēnu (7-9 g.v.) sacensības spēlē mazākā laukumā un pie zemākiem groziem.

1967. gads

DIVAS PASAULES ČEMPIONES. PSRS izlases sastāvā trešo pasaules čempiones titulu izcīna Skaidrīte Smildziņa (Budovska), pirmo – Silvija Krodere.

MEDAĻAS TIKAI DĀMĀM. PSRS tautu spartakiādes turnīrā otro reizi pēc kārtas uzvar Latvijas sieviešu izlase. Toties vīri pirmo reizi paliek bez medaļām – tikai 5. vieta.

LATVIEŠI CIEMOS PIE LATVIEŠIEM. Pēc Zviedrijas Basketbola federācijas ģenerālsekretāra Ali Stunkes ielūguma novembrī Latvijas vīriešu izlase viesojas Zviedrijā, kur uzvar visās piecās spēlēs, tai skaitā divās ar nacionālo komandu. Tur Latvijas izlasē pēdējās spēles aizvada lielo panākumu kaldinātāji Jānis Krūmiņš, Valdis Muižnieks, Alvils Gulbis, Ivars Vērītis, Cēzars Ozers un Bruno Drāke.

PIESKĀS NĀKAMĀS ZVAIGZNES. Latvijas meiteņu izlases divus gadus pēc kārtas uzvar PSRS jaunatnes turnīros (1966. gadā – Vissavienības sacensībās, 1967. gadā – skolēnu spartakiādē). Trenera Viktora Strupoviča vadītās komandas sastāvā spēlēja nākamās daudzkārtējās Eiropas kausa ieguvējas – dvīņumāsas Maiga un Maija Salenieces, Inta Pliuna (Pāne), Silvija Skulme, Lilita Svarinska (Bergvalde), Tatjana Lupova, Zigrīda Reiziņa (Grēvele), Velta Staņēviča (Bērziņa) un Uļjana Semjonova.

1966. gads

SĀKAS TTT SUPERSĒRIJA. 10. februārī Krakovā Eiropas kausa izcīņas pirmajā pusfināla spēlē TTT ar 53:57 zaudēja “Wisla” – tā bija rīdzinieču pēdējā neveiksme pirms 115(!) uzvaru sērijas Eiropas labāko klubu turnīrā, kas aprāvās tikai 1981. gadā. Atbildes mačā TTT revanšējās un sesto reizi izcīnīja gan Eiropas kausu, gan PSTRS čempionu titulu.

BRONZA PIRMS PAUZES. Rīgas VEF meistarkomanda PSRS čempionātā izcīnīja 3. vietu, pieliekot punktu lieliskajam posmam (12 gados latviešiem četri PSRS čempionu tituli, divas sudraba un piecas bronzas medaļas). Nākamo reizi uz goda pjedestāla izdosies kāpt tikai pēc 17 gadiem.

IZLASES ZEM KLAJAS DEBESS. Latvijas izlases pēdējo reizi spēlē atklātos laukumos: vīri Jelgavā uzņem viesus no Čehoslovākijas, dāmas Valmierā – čehietes un Polijas izlasi.

1965. gads

TTT PIEKTĀ DUBULTUZVARA. Rīgas TTT piekto reizi izcīnīja Eiropas čempionvienību kausu un uzvarēja PSRS čempionātā.

EIROPAS ZELTS. 29 gadus vecais centra spēlētājs Visvaldis Eglītis (attēlā kopā ar savu treneri Alfrēdu Kraukli) kļūst par septīto Latvijas basketbolistu, kurš PSRS izlases sastāvā kļūst par Eiropas čempionu. Panākumu izlutinātā Latvija vēl nenojauš, ka mūsu basketbolists nākamo reizi šo titulu izcīnīs pēc 16 gariem gadiem.

1964. gads

KĀRTĒJĀS MEDAĻAS. Rīgas TTT pēc gada pārtraukuma atguva Eiropas čempionvienību kausu un uzvarēja PSRS čempionātā, bet Rīgas ASK izcīnīja 2. vietu PSRS čempionātā.

UZVARA PĀR ASV OLIMPIEŠIEM. 28. aprīlī Kijevā Latvijas vīriešu izlase ar 75:61 pārspēja ASV komandu, kuras sastāvā spēlēja četri nākamie olimpiskie čempioni. Panākums iedvesmoja pirms nākamās sezonas ASK un VEF labākos spēkus censties apvienot vienā komandā (zem VEF karoga), lai atgūtu PSRS čempionu titulu.

OLIMPISKAIS SUDRABS UN PASAULES ZELTS. Tokijas spēlēs savas trešās olimpiskās sudraba medaļas izcīnīja Jānis Krūmiņš un Valdis Muižnieks, pirmo – Juris Kalniņš. PSRS izlasi vadīja joprojām Rīgā strādājošais Aleksandrs Gomeļskis. Sieviešu basketbola olimpisko spēļu programmā vēl nebija, bet Skaidrīte Smildziņa (Budovska) kļuva par pasaules un Eiropas, Silvija Krodere – par Eiropas čempioni.

1963. gads

GOMEĻSKA KARJERA. Pēc desmit gadiem Rīgas ASK vadītāja amatā tikai 35 gadus vecumu sasniegušais Aleksandrs Gomeļskis martā tiek iecelts Padomju Savienības izlases galvenā (toreiz – vecākā) trenera amatā, bet PSRS izlasē latviešu kļūst mazāk – tās ir sekas konfliktam ar pieredzējušajiem līderiem. Maijā pasaules čempionātā piedalās tikai Juris Kalniņš (3. vieta). Rudenī Eiropas čempionu titulus izcīna Juris Kalniņš, veterāns Jānis Krūmiņš un jaunais vefietis Oļģerts Jurgensons.

SĀKAS KARNĪŠA ĒRA. TTT meistarkomandas vecākā trenera amatā Oļģertu Altbergu nomaina ilggadējais “Spartaka”/VEF meistarkomandas kapteinis Raimonds Karnītis. Debija nebija viegla – Eiropas kausa izcīņas pusfinālā rīdzinieces divu spēļu summā zaudēja Sofijas “Slavia”. Nākamo reizi sezonā, kurā piedalījās TTT, prestižā trofeja citas komandas rokās nonāca tikai 1983. gadā.

ZELTS UN  BRONZA. PSRS Tautu 3. spartakiādē Latvijas sieviešu izlase treneru Oļģerta Altberga un Raimonda Karnīša vadībā pirmo reizi izcīna čempionu titulu, ievadot unikālu sēriju – zelts tika izcīnīts arī nākamajos piecos prestižajos turnīros līdz pat 1983.gadam. Vīriešu izlase trenera Alfrēda Kraukļa vadībā izcīna 3. vietu.

1962. gads

TTT TREŠAIS DUBULTPANĀKUMS. Rīdzinieces trešo gadu pēc kārtas uzvara gan Eiropas kausa izcīņā, gan PSRS čempionātā.

ASK “TIKAI” SUDRABS. Rīgas ASK meistarkomanda PSRS čempionāta pirmajā aplī uzvar visās 11 spēlēs, piesakot nopietnas pretenzijas atgūt čempionu titulu. Taču otrajā aplī divi zaudējumi pagarinājumos CSKA un Tbilisi “Dinamo” komandai rīdziniekus atstumj uz otro vietu.

PAAUDŽU STAFETE. Eiropas sieviešu čempionātā PSRS izlases sastāvā zeltu izcīna 32 gadus vecā TTT kapteine Dzidra Karamiševa un 19 gadus vecā Skaidrīte Smildziņa (Budovska).

1961. gads

KAUSS TIKAI SIEVIETĒM. TTT otrais dubultpanākums – izcīnīts Eiropas kauss un PSRS čempioņu tituls. ASK Eiropas kausa izcīņas finālā divu spēļu summā piekāpjas Maskavas CSKA, bet PSRS čempionātā finišē 3. vietā.

1:1 AR ASV. Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburga) 6. maijā Latvijas komandas pirmo reizi mērojas spēkiem ar ASV vienībām, kas pozicionētas kā ASV izlases. TTT savas pretinieces pieveica ar 48:45, VEF vienība zaudēja ar 61:89.

TRĪS EIROPAS ČEMPIONI. ASK lielais trijnieks – Maigonis Valdmanis, Jānis Krūmiņš un Valdis Muižnieks – PSRS izlases sastāvā uzvar Eiropas čempionātā.

1960. gads

RĪGA – EIROPAS BASKETBOLA GALVASPILSĒTA.  26. aprīlī Eiropas valstu sieviešu čempionvienību kausa izcīņas otrajā finālspēlē Rīgas TTT ar 49:43 pārspēja Sofijas “Slavia”, pirmo reizi izcīnot skaisto trofeju. Pēc trijām nedēļām – 15. maijā – Rīgas ASK vīriešu Eiropas kausa izcīņas finālmačā pārspēja Tbilisi “Dinamo” komandu (69:62), kausu iegūstot trešo gadu pēc kārtas. Tā ir pirmā un līdz pat šim laikam vienīgā reize, kad vienā sezonā abus prestižākos FIBA turnīru kausus izcīna vienas pilsētas komandas. “Rīga ir Eiropas basketbola galvaspilsēta,” unikālo faktu ar savu parakstu apstiprina FIBA ģenerālsekretārs Viljams Džonss.

ZELTS UN BRONZA. TTT komanda pirmo reizi kļūst par Padomju Savienības čempioni. Savukārt vīriešu turnīrā notiek čempionu maiņa – Rīgas ASK pēc trijiem pēc kārtas izcīnītiem tituliem atkāpjas uz 4. vietu. Noslēguma tabulā pakāpi augstāk tiek cita Rīgas komanda – VEF.

ČETRI OLIMPIEŠI, DIVAS EIROPAS ČEMPIONES. Romas olimpiskajās spēlēs PSRS izlases sastāvā sudraba medaļas izcīna pieredzējušie ASK līderi Maigonis Valdmanis, Jānis Krūmiņš un Valdis Muižnieks, kā arī VEF saspēles vadītājs Cēzars Ozers. Savukārt Skaidrīte Smildziņa un Helēna Hehta kļūst par Eiropas čempionēm.

1959. gads

POLITIKA NOZOG TITULUS. Janvārī pasaules čempionātā Čīlē Padomju Savienības izlase uzvarēja septiņās spēlēs un faktiski nodrošināja 1. vietu, taču tika diskvalificēta par politiski motivēto atteikumu spēlēt ar Taivānas izlasi. Tā bez nopelnītajā pasaules čempiona titula palika arī trīs latvieši, kuri bija aizvadījuši savu veiksmīgāko turnīru lielvalsts komandas sastāvā. Maigonis Valdmanis bija rezultatīvākais PSRS izlases spēlētājs (vidēji spēlē 11,9 punkti), Jānis Krūmiņš dalīja otro vietu (9,4), Valdis Muižnieks bija ceturtais (9,3). Dažus mēnešus vēlāk visi trīs kļuva par Eiropas čempioniem.

JAUNA ZVAIGZNE – SKAIDRĪTE SMILDZIŅA. TTT basketbolistes Helēna Hehta un Skaidrīte Smildziņa PSRS izlases sastāvā kļūst par pasaules čempionēm, turklāt 16 gadus vecā centra spēlētāja Smildziņa izšķirošajā spēlē ar Bulgārijas izlasi gūst 26 punktus no komandas gūtajiem 51.

TTT PIRMAIS TRIUMFS. PSRS čempionu medaļas togad dalīja Tautu spartakiādē, bet labākās klubu komandas Vissavienības turnīrā sacentās par tiesībām startēt Eiropas kausa izcīņā. Rīgas komanda pirmo reizi startēja ar nosaukumu TTT, un tā sākās veiksmes stāsts – 10 uzvaras 11 spēlēs un pārliecinošs panākums pārspēlē par pirmo vietu ar Gruzijas Politehniskā institūta komandu (66:39).

SĀKAS CĪŅAS PAR BALTIJAS KAUSIEM. Pēc enerģiskā jaunatnes basketbola organizētāja Tālivalža Pētersona iniciatīvas aprīlī tiek sarīkota pirmā Baltijas kausa izcīņa jauniešu komandām. Trijās vecuma grupās par laikraksta “Sports” dāvāto balvu cīnījās Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Ļeņingradas meitenes un puiši. Tradīcija tiek uzturēta joprojām.

ASK OTRAIS KAUSS. Rīgas ASK otro reizi uzvarēja Eiropas čempionvienību kausa izcīņā, pārspējot Ungārijas, Polijas un Bulgārijas čempionus (finālā ar Sofijas “Akademik” 79:58 un 69:67).

TRAUKSMES SIGNĀLS. TTT un ASK panākumu iespaidā no Latvijas izlasēm PSRS Tautu otrās spartakiādes turnīrā tika gaidīts vismaz 1956. gada panākumu atkārtojums (zelts un sudrabs), taču iznāca vilties. Vīriešu izlase zaudēja ne tikai Maskavas izlasē sapulcētajiem 10 PSRS izlases dalībniekiem, bet arī Gruzijas komandai un apmierinājās ar bronzu. Savukārt sieviešu izlase grupas turnīrā zaudēja iepriekš klubu turnīrā pārspētajām igaunietēm un gruzīnietēm, paliekot ārpus fināla (7. vieta). “Basketbola federācijas vadībai stingrāk jākontrolē  komandu komplektēšana un sagatavošana, nepaļaujoties tikai uz izlašu vecāko treneru viedokli,” skanēja oficiālais secinājums.

1958. gads

ASK KARSTAIS JŪLIJS. Martā 22 valstu labākās komandas sāk cīņu par Francijas sporta laikraksta “l’Equipe” dāvāto kausu – aizsākas Eiropas valstu čempionvienību kausa izcīņa, kuras tradīcijas mūsdienās turpina Eirolīga. Padomju Savienības čempionvienība Rīgas ASK pirmajā kārtā divās spēlēs pārspēja Berlīnes Humbolta universitātes komandu (85:56 un 91:56), bet ceturtdaļfinālā divu spēļu summā pārspēja Polijas čempionus Varšavas “Legia” (93:56 un 61:63). Pusfinālā divcīņa ar Madrides “Real” nenotika, jo Spānijas diktators Franko aizliedza komandai doties uz Padomju Savienību. Finālspēles ar Eiropas vicečempiones Bulgārijas labāko komandu Sofijas “Akademik” notika vasaras vidū – laukumos zem klajas debess. 6. jūlijā “Daugavas” stadionā futbola laukuma vidū iekārtotajā basketbola arēnā 17 000 skatītāju klātbūtnē ASK uzvarēja ar 86:81, bet divas nedēļas vēlāk Sofijā – ar 83:71. Starp šīm spēlē, ASK veiksmīgi aizvadīja PSRS čempionāta izšķirošo spēļu posmu, trešo reizi pēc kārtas izcīnot lielvalsts čempionu titulu.

ZĪMOLU DZIMŠANA: TTT UN VEF. Padomju sporta sistēmā notiekošās pārmaiņas ietekmē arī Latviju – formāli saglabājot amatieru statusu, sports sāk profesionalizēties. Sporta biedrību iespējas centralizēti nodrošināt labāko sporta spēļu – arī basketbola – komandu darbību netiek līdzi augošajām vajadzībām, tāpēc komandas meklē mājvietu lielajos uzņēmumos. Rudenī tiek noslēgti divi “darījumi” ar ilgtermiņa efektu. Sieviešu basketbola komanda Rīgas “Daugava”, kas pavasarī pirmo reizi izcīnījusi bronzas medaļas PSRS čempionātā, savā paspārnē ņem Rīgas Tramvaju un trolejbusi trests. Savukārt Rīgas otro vīriešu meistarkomandu “Spartaks” – Valsts Elektrotehniskā fabrika. Jau rudenī basketbola pasaules iepazīst jaunas komandas – TTT un VEF.

ČEMPIONI ARĪ ZVIEDRIJĀ. Kopš četrdesmito gadu beigām ieceļotāji no Latvijas (arī Igaunijas) aktīvi popularizē basketbolu Zviedrijā. “ārzemnieki” spēlē tik labi, ka pirmajos Zviedrijas čempionātos imigrantiem netiek ļauts piedalīties. Aizliegums tiek noņemts 1958. gadā un Stokholmas Sporta kluba “Rīga” komanda to izmanto, izcīnot Zviedrijas čempionu titulu. Rudenī “Rīga” piesakās piedalīties 1959. gada Eiropas kausa izcīņā, un izlozē nonāk vienā “zarā” ar Rīgas ASK, tomēr tikšanās izpaliek – nevēloties nokļūt padomju iestāžu ietekmes zonā “Rīga” atsakās doties uz pirmās kārtas spēli PSRS kontrolētajā Ungārijā, un tika diskvalificēta. Viens no “Rīgas” līderiem – Juris Reneslācis – vairākus gadus trenēja Zviedrijas izlasi, bet Vidvuds Freivalds 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās aktīvi palīdzēja atjaunotās Latvijas Olimpiskās komitejas darbībā.

1957.gads

ASK ZELTS. Rīgas ASK otro reizi izcīna Padomju savienības čempionu titulu, bet komandas līderi Maigonis Valdmanis un Valdis Muižnieks PSRS izlases sastāvā kļūst par Eiropas čempioniem (Jāni Krūmiņu no ierindas pēdējā brīdī izsita savainojums).

JAUNATNE IZPLEŠAS. Organizētās nodarbībās sāk iesaistīt aizvien jaunākus bērnus un oficiālas jauniešu sacensības sāk rīkot trijās grupās: A (17-18 gadus veci), B (15-16) un C (13-14). Tas tiek darīts gan Izglītības ministrijas, gan sporta sistēmā (Sporta komitejas, no 1959. līdz 1968. gadam – Sporta organizāciju apvienības paspārnē).

SPRAUGAS DZELZS PRIEKŠKARĀ. Arī basketbolisti bauda padomju režīma politiskā atkušņa augļus – pirmo reizi kopš 1940. gada parādās iespējas doties uz sacensībām vismaz PSRS satelītu – “tautas demokrātijas” – valstīs un pašiem uzņemt ciemiņus no ārzemēm. ASK viesojas Irānā, kā arī Rīgā un Maskavā spēlē ar Polijas un Čehoslovākijas labākajām komandām, Rīgas izlases aizvada pa septiņiem mačiem Polijā.

1956. gads

TRIUMFS TAUTU SPARTAKIĀDĒ. Pēc olimpisko spēļu programmas parauga 1956. gada vasarā pirmo reizi tiek sarīkota PSRS tautu spartakiāde, kurā sacenšas visu 16 savienoto republiku, kā arī lielpilsētu Maskavas un Ļeņingradas delegācijas. Basketbolā triumfē Latvija. Vīriešu izlase ar apvienotiem ASK (9 spēlētāji) un “Spartaka” (3) spēkiem Aleksandra Gomeļska un Alfrēda Kraukļa vadībā uzvar visās deviņās spēlēs un kļūst par čempioni. Sieviešu komanda ar bilanci 7-2 trenera Oļģerta Altberga vadībā izcīna otro vietu.

SUDRABS MELBURNĀ UN RIO. Uz vietu PSRS izlasē pretendē daudzi Rīgas ASK komandas līderi, bet olimpiskajā komandā iekļūst un Melburnas spēlēs sudraba medaļas izcīna trīs – Maigonis Valdmanis, Jānis Krūmiņš un Valdis Muižnieks. Savukārt Dzidra Uztupe-Karamiševa PSRS sieviešu izlases sastāvā izcīna sudraba medaļu pasaules čempionātā Riodežaneiro, sudrabu pievienojot trešajam Eiropas čempiones zeltam.

LĪDERI ARĪ AUSTRĀLIJĀ. Melburnas olimpiskajās spēlēs latvieši startēja ne tikai PSRS izlases sastāvā. Ieceļotāji no Latvijas (arī Lietuvas un Igaunijas) piecdesmito gadu sākumā aktivizēja basketbola dzīvi Austrālijā. Kad austrālieši ar spēļu rīkotāju tiesībām, tika pie iespējas piedalīties Melburnas olimpiskajā turnīrā, komandā spēlēja arī trīs Latvijā dzimuši basketbolisti: Juris Dancis, Inga Freidenfelds un Gunārs Bumbērs. Turklāt visi guva vairāk punktu, nekā PSRS izlasē spēlējušie tautieši (attiecīgi 112, 107 un 80 pret 55, 52 un 9). Tiesa, Austrālijas izlase 7 spēlēs izcīnīja tikai 2 uzvaras un ierindojās 12. vietā.

1955. gads

RĪGAS ASK PIRMAIS ZELTS. Padomju Savienības čempionātā 10 komandu turnīrā Rīgas ASK komanda deviņās spēlēs izcīna 8 uzvaras, tai skaitā izšķirošajos mačos pieveicot favorītus Aizsardzības ministrijas Centrālā sporta kluba komandu no Maskavas (68:41) un iepriekšējā gada čempionus Tbilisi “Dinamo” (56:47). Par čempioniem kļūst Maigonis Valdmanis, Jānis Krūmiņš, Valdis Muižnieks, Gunārs Siliņš, Oļģerts Hehts, Leons Jankovskis, Tālivaldis Gavars, Aivars Ļeončiks, Alvils Gulbis, Andis Vitenbergs, Teobalds Kalherts un Valdis Skalders, kā arī treneris Aleksandrs Gomeļskis.

LATVIJĀ CITI ČEMPIONI. Rīgas ASK – labākā komanda Padomju Savienībā, bet ne Latvijā: tik paradoksāls secinājums rodas pēc Latvijas čempionāta, kurā uzvar Alfrēda Kraukļa vadītā komanda “Rīgas ekspresis”. PSRS arēnā krauklieši ar nosaukumu Rīgas “Spartaks” uzvar B klases turnīrā, izcīnot Latvijai otro vietu elites grupā.

1954. gads

KOREJAS TAUTAS SŪTŅI. Pirmo reizi kopš 2. Pasaules kara beigām Latvijas basketbolisti spēlēt ar ārzemju – ārpus Padomju Savienības – komandām: aprīlī Rīgā viesojas Ziemeļkorejas basketbolisti. Vīriešu spēlē Latvijas izlase ir pārāka ar 71:54, sieviešu sacensībā – ar 63:50.

DAUDZSOLOŠAS DEBIJAS. Rīgas ASK sastāvā PSRS čempionātā pirmo reizi piedalās 218 cm garais Jānis Krūmiņš, un komandu vada 26 gadus vecais Aleksandrs Gomeļskis, kurš uz Rīgu atsūtīts turpināt karadienestu. Abiem drīz būs izšķiroša nozīme Latvijas vīriešu basketbola spožāko panākumu desmitgadē.

EIROPAS ČEMPIONE. Dzidra Uztupe PSRS izlases sastāvā otro reizi kļūst par Eiropas čempioni.

1953. gads

BASKETBOLS KULTŪRAS TEMPLĪ UN BAZNĪCĀ. Martā Rīgā notika Vissavienības turnīrs, kurā piedalījās 15 sieviešu un 16 vīriešu komandas no gandrīz visām Padomju Savienībā iekļautajām “republikām”. Piemērotu sporta zāļu  Rīgā nebija, tāpēc basketbols tika spēlēts gan kultūras namā “Ziemeļblāzma”, gan baptistu baznīcā Lāčplēša ielā, kas padomju laikā tika izmantota kā Universitātes sporta bāze.

NOPELNIEM BAGĀTAIS SILIŅŠ. Joprojām Maskavas KGS komandā spēlējošais Gunārs Siliņš PSRS izlases sastāvā piedalījās Eiropas čempionātā Maskavā. Kopā ar komandu tika izcīnīta 1. vieta, labāko sniegumu parādot pēdējā mačā ar Dienvidslāvijas komandu, kurā latvietis guva 24 no komandas 57 punktiem. PSRS līderis Ņikita Hruščovs, priecājoties par principiālo uzvaru, pateicis, ka Siliņš spēlējot kā “nopelniem bagātais”. Sporta darbiniekiem neatlika izvēles iespējas – Siliņam tika piešķirts šis goda nosaukums, kaut līdz tam viņš nebija pat PSRS sporta meistars.

ELITĒ ARĪ TIESNESIS. Eiropas čempionātā sešas spēles vadīja jaunais FIBA kategorijas tiesnesis Viesturs Baldzēns. Tas bija sākums ilgai un sekmīgai starptautiskai karjerai – līdz 1975. gadam tiesneša, bet pēc tam FIBA komisāra statusā.

1952. gads

IZCĪNĪTS PSRS KAUSS. Rīgas “Dinamo” komanda 1939. gada Eiropas vicečempiona Jura Silarāja vadībā uzvar PSRS kausa izcīņā, finālā ar 53:44 pārspējot čempionus – Maskavas Kara gaisa spēku (KGS) komandu. “Dinamo” līderi ir Jānis Ostrouhs, kā arī nākamie ASK spēlētāji Aivars Ļeončiks un Leopolds Jankovskis, KGS komanda darbojas Staļina dēla Vasilija aprūpē un sastāvā ir arī Latvijas basketbola audzēknis Gunārs Siliņš.

OLIMPIETIS. Pēc 16 gadu pārtraukuma vismaz daži labākie Latvijas sportisti var piedalīties olimpiskajās spēlēs, tiesa, tikai zem sarkanā PSRS karoga. Par XV Helsinku spēļu dalībniekiem kļūst četri latvieši, tai skaitā 19 gadus vecais basketbolists Maigonis Valdmanis (attēlā). PSRS izlase izcīna sudraba medaļas, tiesa, Valdmanis piedalās tikai divās spēlēs.

EIROPAS ČEMPIONE. 1952. gadā Eiropas sieviešu čempionāts notiek Maskavā, tāpēc šoreiz nav šķēršļu Dzidras Uztupes līdzdalībai PSRS izlasē. Lielvalsts komanda uzvar visās spēlēs un latviete tiek pie pirmā no saviem četriem Eiropas čempiones tituliem.

 

1951. gads

PIRMAIS ZELTS. Rīgas izlase trenera Augusta Raubena vadībā izcīna pirmo vietu prestižajā PSRS astoņu komandu turnīrā. Komandas sastāvā spēlē nākamais Rīgas ASK kapteinis Maigonis Valdmanis, kā arī nākamie Rīgas “Spartaka”/VEF līderi Raimonds Karnītis, Jānis Ostrouhs, Edvīns Liepkalns, Gvido Kalherts.

PIRMĀ BEZDELĪGA. Jānis Ostrouhs (attēlā) PSRS studentu izlases sastāvā Berlīnē kļuva par Vispasaules studentu spēļu čempionu. Sieviešu komandā sacensībām gatavojās arī Dzidra Uztupe, taču viņu no sastāva svītroja nevis treneri, bet gan Drošības komitejas pārstāvji – Dzidras tēvs bija ārzemēs, tāpēc basketbolistei izbraukšana tika liegta. Starp citu Ostrouhs kļuva par pirmo Latvijas basketbolistu, kam tika piešķirtsPSRS sporta meistara nosaukums – piecdesmito gadu sākumā šāds gods tika izrādīts īpašos gadījumos.

ZELTS ARĪ JAUNIEŠIEM. Latvijas jauniešu izlase trenera Augusta Raubena vadībā uzvar PSRS jaunatnes čempionātā vecākajā grupā. Komandā spēlē nākamie trīskārtējie Eiropas kausa ieguvēji Maigonis Valdmanis un Leons Jankovskis. Līdz 1991. gadam puišiem šādu panākumu vēl izdodas gūt tikai vienreiz, bet meitenes zelta medaļas izcīna septiņas reizes.

1950. gads

SUDRABA MEITENES. Rīgas sieviešu izlase trenera Oļģerta Altberga vadībā izcīna 2. vietu prestižajā PSRS astoņu pilsētu turnīrā. Šādu panākumu izdodas atkārtot arī gadu vēlāk, bet pēdējā turnīrā 1952. gadā rīdzinieces finišē trešās. “Līdzšinējā “dāmu basketbola: vietā izaudzis jauns – “sieviešu basketbols – daudz piemērotāks nežēlīgai sportiskai cīņai,” rezumēja Altbergs.

EKSPERIMENTS AR PIRAMĪDĀM. Pirmo reizi notiek Rīgas klubu/biedrību meistarsacīkstes. Piedalās 10 organizācijas, katru pārstāv divas vīriešu, pa vienai sieviešu, zēnu un meiteņu komandai, lai motivētu strādāt visos basketbola saimniecības segmentos. Labā iecere tomēr neiesakņojās.

1949. gads

SOLIS NO PSRS KAUSA. Latvijas pieaugušo komandai pirmais veiksmīgais starts lielvalsts sacensībās – Rīgas “Dinamo” trenera Augusta Raubena (attēlā) vadībā veiksmīgi startē Padomju Savienības kausa izcīņā. Vispirms ar 49:33 tiek pārspēka Almaatas komanda, kuras sastāvā spēlē 232 cm garais Uvaiss Ahtajevs, bet pusfinālā ar 23:22 tiek pārspēta lielvalsts čempionvienība Maskavas “Dinamo”. Finālā Tbilisi ar 19:24 zaudēts mājinieku “Dinamo” komandai. Rīdzinieku sastāvā spoži debitēja 16 gadus vecais saspēles vadītājs Maigonis Valdmanis.

1948. gads

CĪNĀMIES PAR KAUSU. Pirmo reizi tiek sarīkota Latvijas kausa izcīņa. Vīriešu turnīrā uzvar “Dinamo”, sieviešu – Liepājas “Daugava”.

LIEPĀJAI TREŠAIS ZELTS. Liepājas “Daugava” trešo gadu pēc kārtas uzvar Latvijas sieviešu meistarsacīkstēs – šādu panākumu sēriju nevienai nerīgas komandai atkārtot vairs neizdosies līdz pat mūsdienām.

OLIMPISKAIS KANDIDĀTS. 1947. gadā Padomju Savienības izlase pirmo reizi piedalījās Eiropas čempionātā, un zelta medaļas izcīnīja četri lietuvieši un divi igauņi. Latviešu pieredzējušos spēkus bija izklīdinājis karš, jaunie vēl nebija nobrieduši. Kā pirmais 1948. gadā PSRS izlases kandidātu paplašinātajā sarakstā tika iekļauts 20 gadus vecais Gunārs Siliņš. Tiesa, olimpiskā debija izpalika, jo, baidoties startēt sliktāk par ASV delegāciju, PSRS  politiskā vadība nolēma uz Londonu sportistus nemaz nesūtīt.

1947. gads

PIESAKĀS NĀKAMĀS ZVAIGZNES. Vissavienības 10 pilsētu jauniešu komandu turnīrā Rīgas meitenes trenera Augusta Raubena vadībā izcīna pirmo vietu. Komandā spēlē arī divas nākamās superkomandas TTT pirmā sastāva dalībnieces – četrkārtējā Eiropas čempione Dzidra Uztupe-Karamiševa (attēlā) un Vita Karpova-Siliņa.

LATVIEŠI UZVAR FRANCIJĀ. No latviešu bēgļiem izveidotā komanda “All Stars de Riga” turnejā pa Franciju Parīzē, Lionā, Strasbūrā un citās pilsētās 20 dienās uzvarēja visās 10 spēlēs, tai skaitā Francijas labākās komandas. Turneju noorganizēja un pats tajā spēlēja Eiropas 1939. gada vicečempions Aleksandrs Vanags, kurš jau bija pārcēlies uz dzīvi Francijā un spēlēja Strasbūras futbola komandā. Starp “Rīgas zvaigznēm” bija vēl vairāki 1939. gada Eiropas čempionāta dalībnieki – Kārlis Ārens, Alfrēds Hermanovskis un Alfons Justs, kā arī Latvijas meistars Jānis Zebeliņš.

1946. gads

AUG JAUNĀ MAIŅA. Sāk darboties sporta biedrības “Daugava” sporta skola un Rīgas Pionieru pils basketbola sekcija, tiek sarīkotas Rīgas vidusskolu un arodskolu čempionāts, jauno basketbolistu audzināšanā aktīvi iesaistās vīri ar pirmskara pieredzi – Augusts Raubens, Ādolfs Grasis, Aleksis Ailis, Alfrēds Krauklis. Augustā Rīgā brīvdabas laukumos Kronvalda bulvārī notiek Vissavienības jaunatnes turnīrs, kurā uzvar Rīgas komanda. Sastāvā ir arī nākamās zvaigznes – Gunārs Siliņš un Raimonds Karnītis, kā arī vēl vairāki topošo meistarkomandu spēlētāji.

LATVIEŠI SPĒLĒ VĀCIJĀ. Basketbola mīlestība plaukst arī latviešu karagūstekņu un bēgļu nometnēs, kurās kopumā uzturas ap 100 000 cilvēku. Tiek spēlēts gan savā starpā, gan ar likteņa brāļiem no Lietuvas un Igaunijas, gan angļu un amerikāņu karavīriem

FIBA KURVĪTIS. 1946. gada maijā Ženēvā tika rīkots Eiropas 4. čempionāts. Zviedrijā patvērumu radušo latviešu Jaunekļu kristīgās savienības (YMCA) izveidotājs Elmārs Caune un ilggadējais Latvijas Republikas sūtnis Šveicē Jūlijs Feldmanis vērSĀS pie FIBA amatpersonām, ierosinot, ka latviešu komanda kā pirmo čempionu pēcteči varētu spēlēt zem YMCA karoga (līdzīgu ideju izvirzīja arī lietuvieši). Taču visas ilūzijas sabruka, kad pret tādas komandas pielaišanu sacīkstēs iestājās FIBA un Šveices Ārlietu ministrija.

1945. gads

KARA UN OKUPĀCIJAS SKARBĀ BILANCE. 1935. un 1939. gada Eiropas čempionātu medaļnieku likteņi skaidri iezīmē brutālu pārrāvumu Latvijas basketbolistu paaudžu pēctecībā. Kara laikā vai represijās bojā gāja Rūdolfs Jurciņš, Mārtiņš Grundmanis, Aleksejs Anufrijevs, Visvaldis Melderis, Andrejs Krisons un Edgars Rūja. Bēgļu gaitās Rietumos patvērumu guva Džems Raudziņš, Jānis Lidmanis, Valdemārs Baumanis, Aleksandrs Vanags, Voldemārs Šmits, Maksis Kazāks un Kārlis Ārens, Sibīrijas nometnēs nokļuva Herberts Gubiņš, Eduards Andersons un Jānis Graudiņš.

INTERGĀCIJA PSRS SACENSĪBU SISTĒMĀ. Latvijas čempionvienības pirmo reizi piedalījās Padomju savienības čempionātos. Rīgas “Daugavas” vīriešu un sieviešu komandas (attēlā) debijas reizē ierindojās 13. vietā.

1944. gads

PIESAKĀS LIEPĀJA. Latvijas vīriešu čempionāta augstākajā līgā pirmo reizi piedalās provinces komanda – Liepājas “Olimpija”. Dāmu turnīrā liepājnieces tiek vēl tālāk – Liepājas Sporta biedrības komanda izcīna pirmo vietu.

IN MEMORAM. Kopš 1941. gada karadarbībā pakāpeniski tiek ierauti aizvien vairāk un vairāk latviešu basketbolistu – abās frontes pusēs. Augustā traģiska vēsts pienāk no Latgales, kur leģiona atkāpšanās kaujā krīt leitnants Visvaldis Melderis – vienīgais latviešu basketbolists, kurš piedalījās visos trijos pirmskara Eiropas čempionātos un Berlīnes spēlēs.

ATKAL ZEM SARKANĀ KAROGA. Oktobrī Rīgā vēlreiz nomainās okupācijas vara, un galvaspilsētā palikušie atkal pošas spēlēt. 7. novembrī par godu padomju valsts svētkiem Vingrotāju ielas zālē sacenšas jaundibinātās sporta biedrības “Daugava” divas komandas, bet decembrī tiek sarīkots deviņu komandu zibensturnīrs.

1943. gads

ATSĀKAS LATVIJAS ČEMPIONĀTS. Latvijas vietā gan ir Ostlandes province, tomēr basketbolisti cīnās par Latvijas čempionu titulu. Uzvar “Starts”, kurā kopā ar Eiropas vicečempionu Alfrēdu Kraukli spēlē nākamais Rīgas TTT dibinātājs un trenētājs Oļģerts Altbergs, nākamais Francijas komandu spēlētājs Jānis Zebeliņš un Austrālijas basketbola dinastijas pamatlicējs Valdis Blicavs.

RĪGA UZVAR BERLĪNĒ. Janvāra salā Rīgas izlase armijas kravas automobilī mēro ceļu uz Berlīni, kur divās spēlēs pārspēj Vācijas galvaspilsētas policijas un studentu komandas (attēlā). Pēc mačiem Iecerēto kultūras programmu izjauc sēras, kas Vācijā izsludinātas pēc vērmahta 6. armijas sagrāves pie Staļingradas.

1942. gads

KARU NEJŪT. Lielākajā turnīrā – Rīgas meistarsacīkstēs piedalās 19 vīriešu un 5 sieviešu komandas. Turnīri notiek arī Jelgavā, Krustpilī, Liepājā, Talsos, Valmierā, Ventspilī. Apgabala sacensību uzvarētāji septembrī Rīgā piedalās finālspēlēs, kurās triumfēja “Universitātes sports.”

1941. gads

DEBIJA AR 3. VIETU. Martā Rīgas vīriešu komanda Valdemāra Baumaņa vadībā izcīna 3. vietu prestižajā PSRS astoņu pilsētu turnīrā Ļeņingradā (pirmā – Tartu vienība). Komandā spēlēja septiņi Eiropas vicečempioni, bet atļauja piedalīties netika dota bijušajiem aizsargu komandas spēlētājiem Jānim Graudiņam un Maksim Kazākam. Represijas  pastiprinājās, un turpmākajos mēnešos skāra daudzu basketbola sabiedrības pārstāvjus.

ATSĀKAM SPĒLĒT. Pēc jūlija sākumā notikušās okupācijas varu nomaiņas pirmās basketbola sacensības tiek sarīkotas 9. un 10. augustā, kad brīvdabas laukumos Kronvalda bulvārī 18 komandas izspēlēja “Atbrīvoto latviešu pirmo zibensturnīru”. Tiek atjaunotas brīvvalsts laika sporta biedrības, taču Ostlandes varas iestādes ne visiem ļauj sportot ar vecajiem nosaukumiem.

PALIEKAM BEZ SPORTA NAMA. Latvijas basketbola lepnumā – Sporta namā – iekārtojas vācu tanku remontrūpnīca. Šī celtne sportam tiek zaudēta uz visiem laikiem – dažus gadus vēlāk vāciešus nomainīja citi okupanti.

1940. gads

NEATKARĪBAS GADU BILANCE: 17. februārī Tallinā Latvijas valstsvienība aizvadīja 56. starpvalstu spēli – pēdējo pirmās neatkarības gados. Bilance: 39 uzvaras, 1 neizšķirts iznākums un 16 zaudējumi.

SAGRAUT UN PĀRDĒVĒT. Latvijas okupācija ietekmēja visas dzīves jomas un basketbols nebija izņēmums. Tika likvidētas vecās sporta biedrības un komandas, sporta organizāciju sistēmu pieskaņojot Padomju Savienības standartiem. 3. septembrī apturēta LBS darbība, groza bumbas vadību nododot Fiziskās kultūras un sporta komitejas Basketbola sekcijai.

UZ MASKAVU UN NO MASKAVAS. Karadarbības un okupācijas dēļ pārtrūkst Latvijas basketbolistu sakari ar Rietumeiropu, toties tādi tiek dibināti ar Krievijas komandām. Piemēram, oktobrī Baltijas kara apgabala komanda (tā pārdēvēts Rīgas ASK) ar 45:28 pārspēj uz Rīgu atbraukušo Maskavas kara apgabala komandu, bet decembrī rīdzinieki aizvada vairākas spēles Maskavā

1939. gads

AUGAM. Valsts meistarsacīkstēs piedalās 92 komandas, pirmo reizi notiek Jaunatnes līgas turnīrs, izveidotas reģionālās Basketbola savienības Rīgas apgabalā, Latgalē, Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē.

OTRIE EIROPĀ. Trešajā Eiropas čempionātā Kauņā astoņu komandu turnīrā Latvijas valstsvienība izcīnīja piecas uzvaras, ieņemot otro vietu. Izšķirošā cīņa par titulu tika zaudēta jau atklāšanas dienā, galotnē ar 36:37 piekāpjoties Lietuvas izlasei, kuras sastāvā spēlēja vairāki ASV dzimuši un auguši lietuvieši. No pirmo čempionu sastāva Latvijas ierindā bija tikai komandas sastādītājs Valdemārs Baumanis un Visvaldis Melderis. Viņam līdzās cīnījās jauna paaudze. Voldemārs Šmits kļuva par turnīra otro rezultatīvāko spēlētāju (7 spēlēs 110 punkti), Alfrēds Krauklis gādāja par taktisko gudrību, Aleksandrs Vanags – par ātrumu, Jānis Graudiņš un Maksis Kazāks stabilizēja aizsardzību, bet Kārlis Ārens kļuva par “pirmo bezdelīgu” vēl neierastajā pozīcijā – uzbrūkošie aizsargi. Vēl četri basketbolisti piedalījās epizodiski.

AMERIKAS SKOLĀ. Vasarā Valdemārs Baumanis, kā arī valstsvienības basketbolisti Visvaldis Melderis un Maksis Kazāks vairākas nedēļas pavadīja ASV, kur patrenējās Longailendas universitātes trenera Klēra Bī vadībā un uzzināja daudz interesanta par basketbola tehniku un taktiku. Diemžēl iegūtās zināšanas un iedvesmu pilnībā neļāva izmantot Otrais pasaules karš.

1938. gads

SPĒLĒ AIZVIEN VAIRĀK. Basketbols pārņem Latviju – pirmo reizi notiek Zēnu līgas turnīrs (12 komandas) un mazpulku meistarsacīkstes, savus turnīrus rīko studenti, aizsargi, dzelzceļnieki…

SĀK DĀMU VALSTSVIENĪBA. 28. maijā Sporta namā pirmo spēli aizvadīja Latvijas sieviešu valstsvienība (attēlā) – 5:14 pret Lietuvas komandu. Pēc pusgada lietuvietes izcīnīja 2. vietu pirmajā Eiropas sieviešu čempionātā, bet latvietes tajā nepiedalījās.

UZVARA BERLĪNĒ. 1938. gada oktobrī Berlīnē Latvijas vīriešu valstsvienība uzvarēja sešu komandu turnīrā. Grupas turnīrā tika uzvarētas Anglijas (53:23) un Francijas (18:14) komandas, bet finālā ar 26:18 pieveikti Eiropas vicečempioni itālieši. Pie komandas stūres bija atgriezies Valdemārs Baumanis. Lai arī tolaik trenera iespējas ietekmēt spēles gaitu bija minimālas – ar spēlētājiem komunicēt nedrīkstēja, minūtes pārtraukumus pieprasīja un vadīja kapteinis – Baumaņa personības spēks lauza žanra robežas un bija būtiskas faktors komandas veidošanā un saliedēšanā.

1937. gads

EUROBASKET1937 RĪGĀ: FIBA kongress 1936. gada augustā tiesības rīkot Eiropas otro čempionātu uzticēja pirmajiem čempioniem, un latvieši piekrita, lai arī valstī vēl nebija nevienas starptautiskajiem noteikumiem atbilstošas sporta zāles. Vairāki mēneši tika iztērēti, meklējot risinājumu. Kā varianti tika izskatīti basketbola spēlēšana Lielajā ģildē vai Centrāltirgus paviljonā. Visbeidzot nolemts pārbūvēt vienu no rūpnīcas “Fēnikss” tukšajiem korpusiem netālu no Brasas stacijas. Iesaistot armijas celtniekus rekonstrukcija paveikta trijos mēnešos. Sporta nams izdevās uz goda – plašs laukums, grozi ar plastikāta vairogiem, VEF ražotais elektriskais pulkstenis. Tribīnēs varēja saspiesties pat 3000 skatītāju, bet, galvenais, līdzās lielajai zālei tika iekārtota treniņtelpa ar vēl vairākiem laukumiem.

TRĪS PUNKTI NOSTUMJ UZ 6. VIETU: Otrajam Eiropas čempionātam pieteicās 9 komandas, un izloze pirmajā spēlē Latviju saveda kopā ar iepriekš jau pieveikto Ungārijas izlasi, paverot gludu ceļu uz finālturnīru. Taču ungāri neatbrauca un izspēles sistēmu mainīja. Grupas turnīru Latvija sāka ar Čehoslovākijas sagraušanu (44:11), bet sekoja auksta duša no Polijas (25:32), kas savukārt bija zaudējusi Francijas vienībai (24:29). Lai iekļūtu pusfinālā latviešiem vajadzēja frančus uzveikt vismaz ar 6 punktu starpību, bet izdevās tikai 26:23. Cīņai par 5. vietu ar Igauniju motivācijas vairs nebija (19:41).

OTRIE NĀCIJU KAUSĀ. Oktobrī Francijas basketbola federācijas rīkotajā septiņu valstu turnīrā Parīzē Latvijas valstsvienība uzvarēja Luksemburgas (50:11), Anglijas (21:10), Šveices (47:23) un Vācijas (41:25) komandas, bet finālā zaudēja Francijai 24:25. Latvijas komandu veidoja divi spēlētāju piecnieki – viens no komandas “Starts”, kas trešo gadu pēc kārtas bija uzvarējusi “Chicago Tribune” kausa izcīņā, bet otrā bija apvienoti četru komandu spēlētāju spēki.

 

1936. gads

BAUMANIS TRIMDĀ: EuroBasket1935 triumfatoram Valdemāram Baumanim dārgi maksāja konflikts ar “Universitātes sports” spēlētājiem – “US” un vienlaikus arī ilggadējais LBS vadītājs Roberts Plūme panāca, ka viņu ne tikai atceļ no valstsvienības trenera (sastādītāja) amata, bet arī kā virsnieku no Rīgas aizsūta dienēt uz Alūksni. Tuvojoties startam olimpiskajām spēlēm Baumani reabilitēja, tomēr uz Berlīni viņš devās tikai kā trenera – vieglatlētikas speciālista – Riharda Dekšenieka konsultants, turklāt kļuva par pirmo latvieti – FIBA kategorijas tiesnesi.

OLIMPISKĀ REALITĀTE: uz pirmo olimpisko turnīru basketbola vēsturē Eiropas čempione Latvijas valstsvienība devās, tikai ļoti aptuveni nojaušot, cik stipras ir Amerika un Āzijas komandas. Iepazīšanās iznāca veiksmīga – 20:17 pār Urugvajas komandu. Diemžēl sekoja zaudējums nākamai vicečempionei Kanādas izlasei (23:34) un neveiksme cīņā ar neērtajiem pretiniekiem no Polijas (23:28). 21 komandas konkurencē – dalīta 15./18. vieta. Skaidrojot neveiksmi, kā iemesli tika minēti gan komandas līderu nogurums spēļu galotnēs, gan pārēšanās olimpiskā ciemata ēdnīcā…

RUNĀSIM LATVISKI: LBS valde nolemj, ka basketbola spēļu laikā spēlētājiem savstarpējā saziņā jāizvairās lietot groza bumbā iegājušos starptautiskos terminus.

1935. gads

PRIORITĀTE – VALSTSVIENĪBA. Lai labākajiem spēlētājiem būtu vairāk laika sagatavoties Eiropas čempionātam, Latvijas meistarsacīkstes tika izspēlētas līdz 12. janvārim.

GRAUJAM KAIMIŅUS. Janvārī starpvalstu spēlēs Rīgā tika sagrauta Lietuvas izlase (123:10), vēl pēc nedēļas pieveikta Igaunijas komanda (35:18). Interesanti, ka toreiz dienvidu kaimiņu sagraušana tika uztverta bez emocijām – sak, viņi jau tādi iesācēji vien ir… Savukārt igauņus uzskatīja par nopietniem pretendentiem uz Eiropas čempionu titulu, tāpēc šī uzvara priecēja daudz vairāk.

PIRMIE ČEMPIONI. “Man bija izdevies atrast piecus spēlētājus, kas cits citu papildināja: aizsardzībā Mārtiņš Grundmanis un Eduards Andersons, uzbrukumā Jānis Lidmanis un Aleksejs Anufrijevs, centrā Rūdolfs Jurciņš. Tā radās vienība, kas vienlīdz efektīvi darbojās abās laukuma pusēs. Latvijas vienība ne tikai uzvarēja, bet arī ar savu spēli parādīja Eiropas lielvalstīm, kāds skaistums slēpjas basketbolā,” tā Latvijas valstsvienības uzvaru pirmajā Eiropas čempionātā pēc daudziem gadiem komentēja Valdemārs Baumanis. Ženēvā latvieši uzvarēja visās trijās spēlēs: Ungāriju (46:12), Šveici (28:19) un Spāniju (24:18). Vēl spēlēja Džems Raudziņš un Herberts Gubiņš, bet pretrunīga informācija ir par Visvalža Meldera līdzdalību vismaz vienā spēlē.

1934. gads

SKAITS AUG. Latvijas meistarsacīkstēs četrās klasēs piedalās 27 komandas – rekords! Diemžēl groza bumbas cienītājiem jāspiežas šaurajās zālēs Konservatorijā un Vingrotāju ielas namā.

EIROPAS ČEMPIONĀTS? BŪSIM KLĀT! 17. oktobrī LBS valde pieņem lēmumu piedalīties pirmajā Eiropas čempionātā, ko FIBA gatavojas rīkot 1935. gada pavasarī. Komandas veidošana uzticēta rīcības komitejai – LBS (un arī “Universitātes sports”) priekšsēdim Robertam Plūmem, ASK trenerim Valdemāram Baumanim un Jāzepam Šadeiko. Kandidātos ierakstīja 22 spēlētājus, pirmais koptreniņš notika 20. oktobrī.

1933. gads

STUDENTU PANĀKUMI. Divās nedēļās februārī četras komandas vienā aplī izspēlē pirmās Latvijas sieviešu meistarsacīkstes, kuru izšķirošajā spēlē Latvijas Universitātes otrā komanda “Gongs” negaidīti pārspēja pirmo – “Universitātes sports” (turpmāk sensācijas netika pieļautas – “US” uzvarēja – visos čempionātos līdz 1940. gadam).

Septembrī pasaules piektajās studentu spēlēs Turīnā ar abu komandu apvienotiem spēkiem tiek izcīnīta pirmā vieta dāmu basketbola turnīrā, vienīgajā spēlē ar 9:6 pārspējot Itālijas komandu. Latvijas studentu izlase (faktiski – “Universitātes sports”) sava turnīra finālspēlē zaudēja Itālijai ar 13:22. Komandā (attēlā) bija arī nākamie Eiropas čempioni Rūdolfs Jurciņš (vidū), Eduards Andersons un Džems Raudziņš.

1932.gads

FIBA DIBINĀTĀJI. 16. jūnijā Ženēvā astoņu valstu – Argentīnas, Čehoslovākijas, Grieķijas, Itālijas, Latvijas, Portugāles, Rumānijas un Šveices – pārstāvji parakstīja Starptautiskās amatieru basketbola federācijas )FIBA) dibināšanas protokolu. LBS šo pienākumu uzticēja Šveicē studējošajam JKS spēlētājam, trenētājam un rīkotājam Jāzepam Šadeiko.

1931. gads

IESAISTĀS DĀMAS. Kundzes un jaunkundzes groza bumbas spēli izmēģinājušas arī iepriekš, bet 1931. gadā notika pirmais oficiālais turnīrs – Rīgas meistarsacīkstes, kurās uzvarēja “Latvju Jaunatne”. Uz karstām pēdām tiek izmēģināti spēki arī ārzemēs, divās spēlēs Tallinā pārspējot Igaunijas komandas “Rusj” un “Kalev”. (Attēlā – trīsdesmito gadu sporta zvaigzne Erna Eltermane.)

1930. gads

PĀRI ROBEŽĀM. Pēc Rīgā strādājošā amerikāņu žurnālista iniciatīvas tiek sarīkota laikraksta “Chicago Tribune” kausa izcīņa (attēlā – balva). Finālā tiekas Latvijas un Igaunijas turnīru uzvarētāji. Par pirmajiem uzvarētājiem kļūst “Latvju Jaunatne”. Savukārt “Universitātes sports” basketbolisti dodas starptautiskā turnejā uz Poliju un Čehoslovākiju, kur četrās spēlēs izcīnīja trīs uzvaras. Nākamajā gadā bez šīm divām valstīm US komanda apmeklē arī Šveici un Franciju, astoņās spēlēs izcīnot septiņas uzvaras.

ARĪ PROVINCĒ. Valsts meistarsacīkstēs līdz 1940. gadam piedalījās tikai Rīgas komandas, tomēr basketbolu spēlē citur. 1930. gadā pilsētas meistarsacīkstes sarīkotas Daugavpilī, gadu vēlāk – Liepājā.

1929. gads

PIESAKĀS NĀKAMAIS FLAGMANIS. Latvijas meistarsacīkstēs pirmo reizi piedalās Latvijas Universitātes komanda – “Universitātes sports”, Jau pēc gada studenti izcīna pirmo meistaru titulu, kam no 1934. līdz 1937. gadam pievieno vēl četrus, kļūstot par panākumiem bagātāko komandu pirmās neatkarības gados (attēlā – ilggadējais komandas līderis Rūdolfs Jurciņš). JKS (Jaunekļu kristīgā savienība) uzvarēja trijos čempionātos, LSB, RFK un ASK – pa diviem, “Latvju jaunatne”, Latvijas Valsts karoga apvienība un “Starts” – pa vienam.

 

1928. gads

ARĪ CITĀ VIRZIENĀ.  Kopš 1923. gada LBS apvienoja absolūti lielāko daļu Latvijas basketbolā iesaistīto organizāciju, tomēr bija arī izņēmumi. Proti, ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju saistītā sporta organizācija “Strādnieku sports un sargs” (attēlā – SSS Rīgas novada svētku dalībnieku gājiens Rīgā 1930. gadā) izvairījās no kontaktiem ar pilsoniskajām sporta biedrībām un pat nepiedalījās valsts meistarsacīkstēs, partnerus sporta cīņām izraugoties pēc ideoloģiskām pazīmēm. Tādi tika atrasti Padomju Krievijā, un 1928. gadā Rīgā un Maskavā notika vairākas spēles starp “strādnieku” basketbola komandām.

1927. gads

JAUNAS MĀJAS. Kāda noliktavas ēka Pulkveža Brieža ielā tiek pielāgota basketbola spēlēšanai. Aculiecinieki mēdza uzsvērt, ka izraušanās no šaurajām Vingrotāju ielas un Konservatorijas zālēm devusi būtisku impulsu basketbola attīstībai. Spēle kļuvusi ātrāka un dinamiskāka, spēlētāji –  meistarīgāki. Laime gan nebija ilga – pēc dažiem gadiem ēkā atkal tika iekārtota noliktava.

PLAŠA PIRMĀ KLASE. Latvijas meistarsacīkšu pirmās klases turnīrā startē 11 komandas – šis rekords netiek pārspēts līdz pat okupācijai. Tiesa, finišē tikai deviņas – “Latvijas vanagi un “Hakoah” izstājas.

1926. gads

UNIVERSĀLIE FUTBOLISTI. Trešais Latvijas čempionāts un trešie uzvarētāji – septiņu komandu divu apļu turnīrā uzvar RFK – Rīgas Futbola klubs. Vēl nav pienākuši laiki, kad bagātie futbola klubi sava zīmola paspārnē ņem basketbolistus – 1926. gadā groza bumbas laukumos cīnījās īsti futbolisti@ Arī valstsvienības spēlētāji Rūdolfs Bārda, Arvīds Jurgens, Pauls Sokolovs.

IESAISTĀS DUBLIERI. Pirmo reizi sarīkots Latvijas meistarsacīkstēs startējošo sporta biedrību otro komandu (mūsdienās teiktu – dublieru) turnīrs, kas kļūst tradicionāls.

NOBAIDĀM LIETUVIEŠUS: 19. decembrī Latvijas valstsvienība pārspēj Lietuvas komandu ar 47:12. Pēc šīs sagrāves dienvidu kaimiņi ciemos nebrauc veselus deviņus gadus.

1925. gads

* IGAUŅU REVANŠS. 5. janvārī Vingrotāju ielas zālē notiek pirmā starpvalstu spēle Latvijā: mūsu valstsvienība (attēlā) šoreiz zaudēja Igaunijas komandai ar 23:30.

* KAS LBS MAKĀ? 4. aprīlī Latvijas čempionu (meistaru) diplomus saņem gan otrā turnīra uzvarētāji JKS basketbolisti, gan pirmie čempioni LBS spēlētāji, jo Basketbola savienībai beidzot parādījušies līdzekļi apbalvojumu izgatavošanai.

* MĀCĀM LIETUVIEŠUS. 13. decembrī Vingrotāju ielas zālē pirmo reizi viesojas Lietuvas valstsvienība. Latvieši ir pārāki ar 41:20.

1924. gads

* PIRMIE ČEMPIONI. 16. janvārī sākas pirmais Latvijas čempionāts (toreiz teica – meistarsacīkstes), kurā piedalās sešas komandas. Pirmos čempionus noskaidroja 9. aprīlī pārspēlē – Latvijas Sporta biedrības (LSB) komanda ar 25:15 pārspēja Jaunekļu kristīgās savienības (JKS) vienību (attēlā abas labākās komandas).

* PIRMIE EIROPĀ. 29. aprīlī Tallinā notika starpvalstu spēle Igaunija – Latvija, ko uzskata par pirmo valstsvienību spēli Eiropā. Pirmo grozu guva Nikolajs Mūzis (LSB), Latvijas komanda uzvarēja ar 20:16. Valstsvienībā vēl spēlēja Kārlis Ploriņš, Alfrēds Ramiņš (abi LSB), Ādolfs Grasis, Valdemārs Baumanis, Broņislavs Maļinovskis un Jānis Birkmanis (visi – JKS).

* ZINĀSIM, KĀ SPĒLĒT. 11. novembrī LBS pilnsapulce apstiprina pirmo reizi latviešu valodā iztulkotos basketbola noteikumus.

1923. gads

*  PIRMIE SOĻI. Latvijā basketbolu sāk iepazīt jau 1920. gadā, bet 1923. gada ziemā lieta kļūst nopietna. Janvārī un februārī Rīgā notiek sporta biedrības JKS – Jaunekļu kristīgā savienība – organizēts skolēnu un studentu turnīrs, kurā 14 komandu konkurencē uzvar “Melnā roka”.

* BRAUCAM PIE KAIMIŅIEM. Aprīlī Latvijas basketbolisti aizvada pirmo starptautisko spēli – JKS komanda Tallinā ar 19:16 pieveic NMKÜ.

* APVIENOJAM SPĒKUS. Lai arī par organizācijas dibināšanas brīdi var uzskatīt dažādus datumus – piemēram, dokumentu iesniegšanas vai akceptēšanas dienu – tieši 1923. gada 26. novembri iegājies uzskatīt par Latvijas Basketbola savienības dzimšanas dienu. Latvijas lielāko sporta biedrību vadītāji bija atzinuši, ka groza bumba mūsu sportā ienākusi pa īstam, tāpēc sacensību rīkošanai un citām kopīgām vajadzībām nepieciešama jumtorganizācija.

***

Faktu un personību atlase ir absolūti subjektīva un var nesakrist ar LBS oficiālo viedokli.

Guntis Keisels

 

jaunumu avīze